Georgs Mihaels Tēlemanis

Georgs Mihaels Tēlemanis Georg Michael Telemann Personīgā informācija Dzimis 1748. gada 20. aprīlī Plēna, Svētā Romas impērija (tagad Vācija) Miris 1831. gada 4. martā (82 gadi) Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Tautība vācietis

Profesionālā informācija Stils baroka mūzika

1812. gadā Rīgā izdotais G. M. Tēlemaņa korāļu krājums

Georgs Mihaels Tēlemanis (vācu: Georg Michael Telemann, 1748—1831) bija vācu apgaismības perioda komponists, Rīgas pilsētas baznīcu mūzikas direktors (kantors) un Rīgas Doma ērģelnieks (1773—1828).

Dzīves gājums

Dzimis 1748. gada 20. aprīlī Plēnas luterāņu mācītāja Andreasa Tēlemaņa ģimenē, viņa vectēvs bija komponists Georgs Filips Tēlemanis. Pēc tēva nāves 1755. gadā dzīvoja pie vectēva Hamburgā. Mācījās Hamburgas Johanneumā (Gelehrtenschule des Johanneums) un akadēmiskajā ģimnāzijā. Sakarā ar vectēva nāvi viņš 1767. gadā sacerēja sēru odu Trauer-Ode auf das betrübte Absterben meines Großvaters Herrn Georg Philipp Telemann, des Hamburgischen Musik-Chor-Direktors. Teoloģijas studiju laikā Ķīles Universitātē (1770—1772) viņš pieņēma uzaicinājumu kļūt par Rīgas Doma kantoru un Rīgas pilsētas baznīcu mūzikas direktoru.

Savas darbības laikā Rīgā viņš organizēja sava vectēva Georga Filipa Tēlemaņa darbu izpildīšanu. 1821. gadā izdeva baznīcas korāļu krājumu G. M.Tēlemaņa redakcijā, kurā bija ietverti arī viņa paša skaņdarbi. Līdztekus viņš darbojās kā Rīgas Domskolas mūzikas skolotājs un Doma baznīcas ērģelnieks līdz 1828. gadam, kad redzes traucējumu dēļ aizgāja no darba.

Miris 1831. gada 4. martā Rīgā.

Literatūra

• Wolf Hobohm: Georg Michael Telemann als "Sachwalter" des großväterlichen Erbes. In: Kathrin Eberl u. a. (Hrsg.): Musikkonzepte — Konzepte der Musikwissenschaft. Bericht über den Internationalen Kongreß der Gesellschaft für Musikforschung Halle (Saale) 1998. Band 2: Freie Referate. Kassel: Bärenreiter, 2000, S. 346-354. — ISBN 3-7618-1536-0
• Joachim Kremer: Georg Michael Telemanns Weg von Hamburg nach Riga. Mobilität als Problem einer Regionalgeschichtsforschung. In: Matthias Schneider u. a. (Hrsg.): Orgelbau, Orgelmusik und Organisten des Ostseeraums im 17. und 19. Jahrhundert. Frankfurt am Main: Lang, 2006, S. 159–168. — ISBN 3-631-51228-7

Darbi

• Sammlung alter und neuer Choral-Melodien. Riga: 1812
• Acht Choralvorspiele für Orgel. Bern: Müller und Schade, 1989 (atkārtots izdevums)
• Wer weiss, wie nahe mir mein Ende. In: Romantische Orgeln, Teil: 3. Martin Rost an der Grünberg-Orgel zu Libau, Liepāja (Lettland) 1994