Gjumri
| Gjumri | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Գյումրի | |||
|
| |||
| |||
| Koordinātas: 40°47′N 43°51′E / 40.783°N 43.850°EKoordinātas: 40°47′N 43°51′E / 40.783°N 43.850°E | |||
| Valsts |
| ||
| Marze | Širakas marze | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 36,26 km2 | ||
| Augstums | 1 509 m | ||
| Iedzīvotāji (2015. gadā) | |||
| • kopā | 118 600 | ||
| • blīvums | 3 270,8/km² | ||
| Laika josla | AMT (UTC+4) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Gjumri (armēņu: Գյումրի, arī Giumri, izrunā: /ɡjumˈɾi/) ir pilsēta Armēnijas ziemeļrietumos, Širakas marzes administratīvais centrs. Tā atrodas aptuveni 120 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Erevānas, netālu no Turcijas robežas.
2015. gadā Gjumri bija aptuveni 119 tūkstoši iedzīvotāju, padarot to par otro lielāko pilsētu valstī pēc Erevānas.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Gjumri ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām Armēnijā. Pilsēta tika pirmo reizi pieminēta rakstos 5. gadsimtā kā Kumayri. 19. gadsimtā pēc tam, kad reģions tika pievienots Krievijas Impērijai, pilsēta tika pārdēvēta par Aleksandropoli (Александрополь), par godu cara Aleksandra II sievai.
Padomju laikā pilsēta tika pārdēvēta par Ļeņinakanu (Ленинакан) par godu Ļeņinam, un kļuva par nozīmīgu rūpniecības, izglītības un kultūras centru Padomju Armēnijā.
1998. gada 7. decembrī Gjumri tika smagi izpostīta vienā no postošākajām zemestrīcēm Armēnijas vēsturē. 1988. gada Spitakas zemestrīce (ar epicentru pie Spitakas) izraisīja lielus postījumus un prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvību. Gjumri bija viena no vissmagāk cietušajām pilsētām – tika iznīcināti tūkstošiem ēku, un bojā gāja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Pēc zemestrīces pilsētas iedzīvotāju skaits būtiski samazinājās, no vairāk nekā 200 tūkstošiem līdz ap 120 tūkstošiem.
1999. gados pilsētai tika atgriezts tās vēsturiskais nosaukums – Gjumri.
Ekonomika un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Gjumri ir ievērojams kultūras centrs, slavena ar savu arhitektūru, teātriem un mākslas dzīvi. Pilsētā atrodas vairākas augstskolas, tostarp Gjumri Valsts pedagoģiskā institūta filiāle, kā arī vēstures un mākslas muzeji. Tradicionāli Gjumri ir bijis slavens ar amatniecību, īpaši ar metālapstrādi un keramikas izstrādājumiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas un zemestrīces atjaunošanas darbi ir notikuši lēni, taču pilsēta pakāpeniski atdzimst. Gjumri mūsdienās kļūst par pievilcīgu galamērķi tūristiem, kas interesējas par vēsturi, kultūru un padomju laika arhitektūru.
Transports
[labot | labot pirmkodu]Gjumri ir svarīgs dzelzceļa mezgls, kas savieno to ar Erevānu un citām Armēnijas pilsētām. Pilsētai ir arī savs lidlauks – Širakas lidosta, kas piedāvā gan iekšzemes, gan starptautiskos reisus.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gjumri.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| Šis ar Armēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|