Glacioizostāze

Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.

Jo smagāks ir ledājs virs virsmas, jo dziļāk litosfēra iegrimst astenosfērā, bet ledājam kūstot, astenosfēra atgūst savu sākotnējo formu blakus esošo litosfēras daļu spiediena ietekmē.

Pēcledus laikmeta vēsture

Jaunākā ledus laikmeta noslēgumā pirms vairāk nekā 11 000 gadiem Ziemeļeiropas, Ziemeļamerikas un Austrumsibīrijas teritoriju klāja līdz 3000 metru bieza ledus sega. Kad pleistocēna beigās un holocēna sākumā ledus sega sāka samazināties, sākās glacioizostatiskā korekcija jeb zemes garozas celšanās, kas turpinās tūkstošiem gadu. Pirmajā fāzē, kas beidzās apmēram pirms 2000 gadiem, pacēlums bija līdz 75 mm gadā. Sākoties otrajai fāzei, pacēlums samazinājās līdz 25 mm gadā un turpina samazināties. Mūsdienu pacēlums nepārsniedz 18 mm gadā.

Turpinās arī Latvijas zemes virsmas lēna celšanās, kuras ātrums pieaug ziemeļrietumu virzienā. Turklāt kontinentu dreifa dēļ Latvija kopā ar Baltijas vairogu lēni dreifē uz ziemeļaustrumiem ar ātrumu aptuveni 25 mm/gadā attiecībā pret Zemes masas centru.

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.