Gliemjēdāju čūsku dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gliemjēdāju čūsku dzimta
Pareatidae (Romer, 1956)
Ķīļmuguras gliemjēdājčūska (Pareas carinatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
InfrakārtaAugstākās čūskas (Caenophidia)
VirsdzimtaZalkšu virsdzimta (Colubroidea)
DzimtaGliemjēdāju čūsku dzimta (Pareatidae)
Sinonīmi
  • Pareatinae
Gliemjēdāju čūsku dzimta Vikikrātuvē

Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, šī čūsku grupa mūsdienās tiek izdalīta kā dzimta, tādējādi kļūstot par māsas taksonu zalkšu dzimtai, odžu dzimtai un pārējām zalkšu virsdzimtas (Colubroidea) dzimtām.[1] Saskaņā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptil Database) šajā dzimtā apvienotas 17 sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.[2] Tās ir izplatītas Āzijas austrumos un dienvidos tropu un subtropu biotopos.[1]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gliemjēdājčūsku galvaskausa morfoloģija ir līdzīga Amerikā dzīvojošām gliemjēdāju čūsku sugām no lielgalvas zalkšu apakšdzimtas (Dipsadinae). Tā ir saīsināta purna daļa un slaidāki, šaurāki zobi.[1] Šīs dzimtas sugas mājo uz sauszemes un kokos, sastopamas mitros mežos, purvos un mangrovju audzēs. Barojas gandrīz vienīgi ar gliemežiem, izņēmums ir strupgalvas gliemjēdājčūska (Aplopeltura boa), kura barojas arī ar ķirzakām.[1][3] Visas gliemjēdājčūsku sugas vairojas ar olām.[1] Āzijas gliemjēdāju čūskas nav indīgas un cilvēkam ir nekaitīgas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltpunktu gliemjēdājčūska (Pareas margaritophorus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]