Gliemjēdāju čūsku dzimta
| Gliemjēdāju čūsku dzimta Pareatidae (Romer, 1956) | |
|---|---|
 Ķīļmuguras gliemjēdājčūska (Pareas carinatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Virsdzimta | Zalkšu virsdzimta (Colubroidea) |
| Dzimta | Gliemjēdāju čūsku dzimta (Pareatidae) |
| Sinonīmi | |
| |
 Gliemjēdāju čūsku dzimta Vikikrātuvē | |
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, šī čūsku grupa mūsdienās tiek izdalīta kā dzimta, tādējādi kļūstot par māsas taksonu zalkšu dzimtai, odžu dzimtai un pārējām zalkšu virsdzimtas (Colubroidea) dzimtām.[1] Saskaņā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptil Database) šajā dzimtā apvienotas 17 sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.[2] Tās ir izplatītas Āzijas austrumos un dienvidos tropu un subtropu biotopos.[1]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gliemjēdājčūsku galvaskausa morfoloģija ir līdzīga Amerikā dzīvojošām gliemjēdāju čūsku sugām no lielgalvas zalkšu apakšdzimtas (Dipsadinae). Tā ir saīsināta purna daļa un slaidāki, šaurāki zobi.[1] Šīs dzimtas sugas mājo uz sauszemes un kokos, sastopamas mitros mežos, purvos un mangrovju audzēs. Barojas gandrīz vienīgi ar gliemežiem, izņēmums ir strupgalvas gliemjēdājčūska (Aplopeltura boa), kura barojas arī ar ķirzakām.[1][3] Visas gliemjēdājčūsku sugas vairojas ar olām.[1] Āzijas gliemjēdāju čūskas nav indīgas un cilvēkam ir nekaitīgas.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gliemjēdāju čūsku dzimta (Pareatidae)[2][4]
- Austrumu gliemjēdājčūskas (Pareas)
- Asamas gliemjēdājčūska (Pareas monticola)
- Baltpunktu gliemjēdājčūska (Pareas margaritophorus)
- Birmas gliemjēdājčūska (Pareas hamptoni)
- Fudzjaņas gliemjēdājčūska (Pareas stanleyi)
- Guidžou gliemēdājčūska (Pareas boulengeri)
- Ķīļmuguras gliemjēdājčūska (Pareas carinatus)
- Ķīnas gliemjēdājčūska (Pareas chinensis)
- Melngalvas gliemjēdājčūska (Pareas nigriceps)
- Rjūkjū gliemjēdājčūska (Pareas iwasakii)
- Svītrainā gliemjēdājčūska (Pareas nuchalis)
- Taivānas gliemjēdājčūska (Pareas formosensis)
- Malajas gliemjēdājčūskas (Asthenodipsas)
- Gludenā gliemjēdājčūska (Asthenodipsas laevis)
- Kalnu gliemjēdājčūska (Asthenodipsas vertebralis)
- Malajas gliemjēdājčūska (Asthenodipsas malaccanus)
- Meža gliemjēdājčūska (Asthenodipsas lasgalenensis)
- Sumatras gliemjēdājčūska (Asthenodipsas tropidonotus)
- Strupgalvas gliemjēdājčūskas (Aplopeltura)
- Strupgalvas gliemjēdājčūska (Aplopeltura boa)
- Austrumu gliemjēdājčūskas (Pareas)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 Reptile Database: Pareatidae
- ↑ Life is Short, but Snakes are long
- ↑ «Naturwindow: Colubridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 14. februārī.