Gludā muskulatūra
Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Gludā muskulatūra bezmugurkaulniekiem un mugurkaulniekiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažiem bezmugurkaulniekiem gludie muskuļi veido visu ķermeņa muskulatūru. Mugurkaulniekiem tie atrodas iekšējo orgānu apvalkos (zarnām, asinsvadiem, elpvadiem, dzimuma un izvadorgāniem, kā arī daudziem dziedzeriem). Gludo muskuļu šūnas bezmugurkaulniekiem ir dažādas pēc formas un uzbūves. Mugurkaulniekiem pārsvarā tās ir vārpstveidīgas, ļoti izstieptas, ar nūjiņveida kodolu, 50—250 µm garas (grūsnu dzīvnieku dzemdē līdz 500 µm), klātas ar saistaudu šķiedrām, veidojot blīvu futlāri.
Saraušanās materiāls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saraušanās materiāls ir protofibrillas, kas parasti atrodas citoplazmā izolēti. Tikai dažiem dzīvniekiem tās ir sakopotas kūlīšos — miofibrillās. Gludajos muskuļos ir atrastas visas trīs saraušanās olbaltumvielas — aktīns, miozīns un tropomiozīns. Pārsvarā ir sastopami viena veida protofibrillas (diameterā ap 100 µm).
Šūnu organoīdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šūnu organoīdu (mitohondriji, Goldži komplekss, endoplazmatiskā retikuluma elementi) gludajā muskulatūrā ir mazāk, nekā šķērssvītrotajā. Tie izvietojas pārsvarā pie kodola poliem citoplazmā, kurā nav saraušanās elementu. Šūnu membrāna bieži veido kabatas pinocitozu burbuļu veidā, kas norāda uz rezorbciju un vielu uzsūkšanu ar šūnas virsmu.
Gludo muskuļu atšķirības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir noskaidrots, ka gludie muskuļi ir dažādas izcelsmes audu grupa, kas apvienoti pēc vienas funkcionālas īpašības — spējas sarauties. Tādējādi bezmugurkaulniekiem gludie muskuļi attīstās no mezodermas lapiņām un celomiskā epitēlija. Mugurkaulniekiem siekalu, sviedru un piena dziedzeru gludie muskuļi veidojas no epidermas, bet iekšējo orgānu gludie muskuļi no mezenhīmas utt. Blakus esošās gludo muskuļu šūnas savienojas savā starpā ar izaugumiem tā, ka to membrānas saskaras. Peļu zarnu trakta muskuļiem kontakta zona sastāda 5% no šūnas membrānas virsmas. Šeit, domājams, notiek kairinājuma pārnese no šūnas uz šūnu.
Gludo muskuļu saraušanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras, gludajiem muskuļiem ir raksturīga lēna saraušanās, spēja ilgi atrasties saspringtā stāvoklī, patērējot salīdzinoši maz enerģijas, un nenogurt. Gludo muskuļu kustības inervācija realizējas ar veģetatīvās nervu sistēmas šūnu izaugumiem, bet jūtīguma inervācija ar muguras ganglija šūnu izaugumiem. Ne katrai gludo muskuļu šūnai ir specializēts nervu gals.
Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Muskuļi |