Gņezno
| Gņezno | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Gniezno | |||
 Skats uz Gņezno un katedrāli | |||
| |||
  Gņezno | |||
| Koordinātas: 52°32′00″N 17°36′00″E / 52.53333°N 17.60000°EKoordinātas: 52°32′00″N 17°36′00″E / 52.53333°N 17.60000°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Lielpolijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Gņezno apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1239 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 40,6 km2 | ||
| Augstums | 100 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 65 452 | ||
| • blīvums | 1 727,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
gniezno | ||
 Gņezno Vikikrātuvē | |||
Gņezno (poļu: Gniezno), vēsturiskais vācu nosaukums Gnēzene (vācu: Gnesen) ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē. Viena no senākajām Polijas pilsētām, svarīgs Polijas valsts rašanās centrs. Pirmā Polijas galvaspilsēta un pilsēta, no kuras sākās Polijas kristianizācija. Arī mūsdienās Gņezno arhibīskaps ir Polijas primāts.
Leģenda par pilsētas izcelšanos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| “ | Trīs brāļi - Lehs, Čehs un Russ klaiņoja pa meža biezokņiem, lai atrastu apmešanās vietu. Viņi ieraudzīja pakalnu, kura virsotnē auga ozols, bet ozola galotnē ligzdā sēdēja balts ērglis. Lehs teica - šo balto ērgli es izvēlos par savas tautas simbolu, bet ap šo ozolu es celšu savu pirmo pili, un šīs ligzdas dēļ pili nosaukšu par Gņezno (poliski gniazdo - ligzda). Pārējie brāļi devās uz dienvidiem (Čehs), nodibinot Čehiju, un austrumiem (Russ), nodibinot Krieviju. | ” |
Gņezno Polijas vēsturē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]10. gadsimtā Gņezno kļuva par Pjastu dinastijas - Polijas pirmo karaļu un Polijas valsts veidošanās centru. 966. gadā pirmais Polijas karalis Meško I šeit kristījās un uzcēla baznīcu. 1000. gadā Gņezno notika vēsturiska tikšanās starp Polijas karali Boļeslavu I un Svētās Romas impērijas ķeizaru Otonu III pie Sv. Adalberta kapa. Tika nodibināta Gņezno arhibīskapija, un Gņezno kļuva par visas Polijas garīgo centru un faktisko valsts galvaspilsētu. 1038. gadā Bohēmijas kņazs Bretislavs Gņezno nopostīja, tāpēc valsts galvaspilsēta tika pārcelta uz Krakovu. XI un XII gs. pilsēta bija Polijas karaļu kronēšanas vieta.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gņezno dzimuši
- Arkadiušs Radomskis (Arkadiusz Radomski, 1977), futbolists
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gņezno arhikatedrāle (Bazylika prymasowska Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Gnieźnie)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Gņezno arhikatedrāle
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/023015803011-0970632?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gņezno.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Gņezno arhidiacēze
|