Gonio cietoksnis

Gonio
Romiešu termu drupas cietokšņa teritorijā.
Gonio
Atrašanās vieta	Gruzija
Reģions	Kolhida
Koordinātas	41°34′23″N 41°34′25″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1959. gada
Arheologi	O.Lortkipanidze, T.Mikeladze, A.Ramišvili
Stāvoklis	Drupas un cietokšņa mūris
Publiska piekļuve	Brīvdabas muzejs

Gonio cietoksnis (gruzīnu: გონიოს ციხე) jeb Apsaras cietoksnis (iepriekšējais nosaukums) bija romiešu priekšpostenis Gruzijā, Adžārijā, Melnās jūras krastā, 15 km uz dienvidiem no Batumi, pie Čorohas upes grīvas. Apdzīvotā vieta atrodas 4 km uz ziemeļiem no Turcijas robežas.

Pirmo reizi cietoksnis minēts 1. gadsimtā Plīnija Jaunākā darbos. Ir arī norāde uz seno vietas nosaukumu Appiana "Mitridata karos" (2.gs.). 2. gadsimtā tā bija labi nocietināta romiešu pilsēta Kolhidā. Vēlāk nonāca Bizantijas pārvaldē. Nosaukums "Gonio" pirmo reizi tiek lietots Trapezundas vēsturnieka Mihaila Panareta ziņojumā 14. gadsimtā. Kādu laiku tur atradās dženoviešu tirdzniecības faktorija. 1547. gadā Gonio kļuva par Otomaņu impērijas daļu un palika tur līdz 1878. gadam, kad pēc Sanstefano līguma Adžārija pārgāja Krievijas Impērijas sastāvā. 1647. gada rudenī pēc Evlija Čelebi (Evliya Çelebi) ziņām Gonio ieņēma kazaku flote ar 70 čaikām (kazaku laivām), taču drīz vien cietoksnis tika atkarots ar 1000 turku un 3000 mergelu spēkiem, Torumas valdnieka Gazi Sidi Ahmeda vadībā.

Pilsēta bija pazīstama arī ar savu teātri un hipodromu. Pastāv uzskats, ka apustuļa Matija, kuru izvēlējās kā vienu no divpadsmit Jēzus apustuļiem pēc Jūdas Iskariota nodevības, kaps atrodas Gonio cietoksnī. Taču to nevar pārbaudīt, jo Gruzijas valdība pašreiz ir aizliegusi veikt izrakumus pie kapa. Citi arheoloģiskie izrakumi tiek veikti cietokšņa teritorijā, īpašu uzmanību veltot romiešu periodam.

Gonio pašreiz pārdzīvo tūrisma bumu. Daudzi tūristi no Tbilisi vasaras mēnešos atpūšas pludmalēs, kas skaitās ekoloģiski tīrākas, nekā Batumi peldvietas, kas atrodas 15 km uz ziemeļiem no cietokšņa.