Gonio cietoksnis

Gonio
Romiešu termu drupas cietokšņa teritorijā.
Gonio
Atrašanās vieta	Gruzija
Reģions	Kolhida
Koordinātas	41°34′23″N 41°34′25″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1959. gada
Arheologi	O.Lortkipanidze, T.Mikeladze, A.Ramišvili
Stāvoklis	Drupas un cietokšņa mūris
Publiska piekļuve	Brīvdabas muzejs

Gonio cietoksnis (gruzīnu: გონიოს ციხე) jeb Apsaras cietoksnis (iepriekšējais nosaukums) bija romiešu priekšpostenis Melnās jūras krastā, 15 km uz dienvidiem no Batumi, pie Čorohas upes grīvas. Mūsdienās tas atrodas Adžārijā, Gruzijā, 4 km no Turcijas robežas.

Daudzi tūristi no Tbilisi vasaras mēnešos atpūšas pludmalēs, kas ir tīrākas nekā Batumi peldvietas, kas atrodas 15 km uz ziemeļiem no cietokšņa.

Vēsture

Pirmo reizi cietoksnis minēts 1. gadsimtā Plīnija Jaunākā darbos. Ir arī norāde uz seno vietas nosaukumu Appiana "Mitridata karos" (2.gs.). 2. gadsimtā tā bija labi nocietināta romiešu pilsēta Kolhidā. Pilsēta bija pazīstama arī ar savu teātri un hipodromu. Pastāv uzskats, ka Gonio cietoksnī atrodas apustuļa Matija kaps, taču to nevar pārbaudīt, jo Gruzijas valdība pašreiz ir aizliegusi veikt izrakumus pie kapa.

Vēlāk nonāca Bizantijas pārvaldē. Nosaukums "Gonio" pirmo reizi lietots Trapezundas vēsturnieka Mihaila Panareta ziņojumā 14. gadsimtā. Kādu laiku tur atradās dženoviešu tirdzniecības faktorija. 1547. gadā Gonio kļuva par Otomaņu impērijas daļu 1647. gada rudenī pēc Evlija Čelebi (Evliya Çelebi) ziņām Gonio ieņēma kazaku flote ar 70 čaikām (kazaku laivām), taču drīz vien cietoksnis tika atkarots ar 1000 turku un 3000 megreļu spēkiem, Torumas valdnieka Gazi Sidi Ahmeda vadībā. 1878. gadā pēc Sanstefano līguma Adžārija pārgāja Krievijas Impērijas sastāvā.