Gotu valoda

Vikipēdijas lapa
Gotu valoda
𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰
Valodu lieto: Skitija, Dākija, Panonija, Dalmācija, Itālija, Gallija, Ibērija, Krima
Pratēju skaits: izzudusi no 10. gadsimta
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Austrumģermāņu
   Gotu valoda 
Rakstība: Gotu raksts
Valodas kodi
ISO 639-1:
ISO 639-2: got
ISO 639-3: got
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma

Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8. gadsimtam runāja gotu ciltis. Tā kā tajā ir saglabājušās daudzas senu ģermāņu valodu īpatnības, tad to izmanto kā avotu salīdzināmi vēsturiskajai ģermāņu valodu izpētei.[1]

Tiek pieskaitīta pie austrumģermāņu valodām. Gotu valodā ir atrodami rakstu pieminekļi jau no mūsu ēras 4. gadsimta.[2] Rakstībai tika lietots bīskapa Vulfilas izveidotais gotu raksts. Gotu valodā pastāvēja šķirti ostgotu un vestgotu dialekti, no kuriem ilgāk pastāvēja ostgotu. Savu nozīmi gotu valoda zaudēja 7.—8. gadsimtā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 578. lpp.
  2. Latvijas Izglītības informācijas sistēma — Ģermāņu valodas Arhivēts 2010. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē..

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]