Panonija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Romas impērija. Panonijas province iekrāsota sarkanā krāsā.

Panonija (Pannonia) bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Donavas labā krasta līdzenumu. Panonijas ziemeļu un austrumu robeža gar Donavas upi bija Romas impērijas nocietinātā ārējā robeža ar barbaru ciltīm. Mūsdienās tās teritorija aptver Ungārijas rietumu, Austrijas austrumu, Slovēnijas, kā arī Horvātijas, Bosnija un Hercegovinas un Serbijas ziemeļu daļas.

Pēc 102. gada Dākijas kara imperators Trajāns provinci sadalīja Augšējā Panonijā (Pannonia Superior) ar galvaspilsētu Karnuntumā (Carnuntum, uz rietumiem no no Bratislavas) un Apakšējā Panonijā (Pannonia Inferior) ar galvaspilsētu Akvinkā (Aquincum, tagad Budapeštas daļa) un Sirmijā (Sirmium, tagad Sremska Mitrovica).

Pēc 296. gada imperators Diokletiāns Panoniju sadalīja četrās daļās: Pirmajā Panonijā (Pannonia Prima) ar galvaspilsētu Savarijā, Otrajā Panonijā ar galvaspilsētu Sirmijā, Valērija Panonijā (Pannonia Valeria) ar galvaspilsētu Sopiānā (Sopianae, tagad Pēčā) un Savija Panonijā (Pannonia Savia) ar galvaspilsētu Sisakā (Siscia).