Grīnis
Grīnis ir zemas biezības priežu mežu tips, kas izplatīts slapjās un mazauglīgās smilts augsnēs. Domājams, ka tas veidojies senu meža ugunsgrēku vietā. Augiem te ir ekstremāli apstākļi. Pavasarī un slapjā rudenī grīnis applūst, bet vasarā izkalst, tāpēc te zemsedzi veido izturīgāki augi - virši, vaivariņi, zilenāji.
Grīnī augošajām neliela auguma priedēm ar bērzu un melnalkšņu piejaukumu nav liela nozīme koksnes ieguvē.
Grīnis ir viens no retāk sastopamajiem mežu tipiem Latvijā. Tas aizņem tikai 0,2 % no Latvijas mežu kopplatības[1]. Lielākās grīņu audzes atrodas starp Liepāju un Pāvilostu. Lai aizsargātu šo savdabīgo mežu tipu, ir izveidots Grīņu dabas rezervāts, kurā aug reti sastopamais augs grīņa sārtene.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Autoru kolektīvs J. Broka vadībā, Meža enciklopēdija, 1. sējums. - Rīga, apgāds "Zelta Grauds", 2003. g., 113. lpp.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |