Gribas brīvība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gribas brīvības taksonomija

Gribas brīvība jeb brīva griba (grieķu: το αύτεξούσιον, latīņu: liberum arbitrium) ir spēja indivīdam brīvi veikt savu izvēli, zinot apstākļus un situāciju,[1] tādā veidā pieņemot lēmumus un pārvaldot veiktās darbības. Tas ir gan filozofisks, gan teoloģisks jēdziens, kas līdz galam nav pilnīgi skaidrs. Tajā tiek spriests, vai pastāv attiecība starp brīvību un cēloņiem, tas ir, vai dabas likumi jau iepriekš nenosaka notikumu gaitu. Pastāv dažādi viedokļi par gribas brīvību. Gribas brīvība ir saistīta ar determinismu, kā arī tā kontrastē ar fatālismu. Gribas brīvības pētniekus iedala deterministos un nedeterministos. Atkarībā no tā, mainās arī gribas brīvības skaidrojums. Deterministi uzskata, ka gribas brīvību ietekmē ārējie apstākļi un iedarbība, savukārt indeterministi uzskata, ka tā ir patstāvīgas un patvaļīgas rīcības pašcēlonis.[2] Gribas brīvība ir viens no brīvības veidiem, kuras pamatā ir diskusija par notiekošo procesu kārtību un to cēloņsakarībām.

Gribas brīvības jautājums vēsturiski skaidrots no mītu, kosmoloģijas, teoloģijas un filozofijas viedokļa, bet mūsdienās tas tiek apskatīts arī psiholoģijā, neiroloģijā un kvantu mehānikā.[3]

Gribas brīvība filozofijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jautājums par gribas brīvību galvenokārt tiek uzskatīts par filozofisku jēdzienu. Ideja par “brīvu gribu” tiek pretstatīta determinismam. Priekšstatu, ka šie abi jēdzieni ir saderīgi, sauc par savietojamību (arī svešvārdā par kompatibilismu)[4] vai “mīksto determinismu”.

Gribas brīvība reliģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gribas brīvība ir jēdziens, kuru izmanto arī reliģijā. Tā tiek saistīta ar dievībām un to spēju ietekmēt notikumus. Rietumu pasaulē liela nozīmē gribas brīvības izpratnei ir kristietībai. Tā parādās arī islāmā[5] un citās reliģijās. Gribas brīvība tiek skaidrota, kā cilvēku brīva pašnoteikšanās attiecībā pret dievu un dievišķo iepriekšnolemtību.[2] Tā ir arī kā spēja izvēlēties starp labo un ļauno bez augstākas varas iejaukšanās.

Morālā atbildība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gribas brīvība tradicionāli tiek uzskatīta par sava veida varu, kā rezultātā tiek kontrolēta konkrēta indivīda izvēle un rīcība. Bet vienmēr ir bijis jautājums, cik lielā mērā šī izvēle un rīcība tiek iespaidota no sabiedrības. Vairākus gadsimtus gribas brīvības pamatojumā ir iesaistīta morālā atbildība. Mūsdienās morāles statuss mainās, un līdz ar to mainās arī gribas brīvības pamatojums.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Griba». tezaurs.lv. Skatīts: 2019. gada 10. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 616. lpp.
  3. 3,0 3,1 Elīna Helmane. «Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē». maģistra darbs. Latvijas kultūras akadēmija. 11. lpp. Skatīts: 2019. gada 11. oktobrī.
  4. «Domā. Neatvairāms ievads filozofijā». Diena. Skatīts: 2019. gada 10. oktobrī.
  5. Renāte Trūpe. «Brīvā griba un iepriekšnolemtība islāma teoloģijā: mutazilīti un ašarīti». maģistra darbs. Latvijas Universitāte. Skatīts: 2019. gada 11. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]