Feniķiešu alfabēts

Feniķiešu alfabēts

Feniķiešu alfabēts ir viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām. To feniķieši izmantoja savas valodas pierakstīšanai. Tā radās aptuveni 15. gadsimtā p.m.ē., un kļuva par pamatu tālāko mūsdienu alfabētu izveidei. Feniķiešu alfabētā ir tikai līdzskaņi. Teksti tika rakstīti no labās uz kreiso pusi.

Burti

Burts	Uni.	Nosaukums	Nozīme	Fon.	Atbilstošais burts
					Ebr.	Sīr.	Ar.	Grieķu	Latīņu	Kirilica	Armēņu
	𐤀	alf	vērsis	ʾ [ʔ]	א	ܐ	ﺍ	Αα	Aa	Аа	Աա
	𐤁	bet	māja	b [b]	ב	ܒ	ﺏ	Ββ	Bb	Бб, Вв	Բբ
	𐤂	gaml	kamielis	g [ɡ]	ג	ܓ	ﺝ	Γγ	Cc, Gg	Гг, Ґґ	Գգ
	𐤃	delt	durvis	d [d]	ד	ܕ	د	Δδ	Dd	Дд	Դդ
	𐤄	he	logs	h [h]	ה	ܗ	ھ	Εε	Ee	Ее, Єє, Ээ	Եե, Էէ
	𐤅	wau	āķis	w [w]	ו	ܘ	ﻭ	(Ϝϝ), Υυ	Ff, Uu, Vv, Yy, Ww	(Ѵѵ), Уу, Ўў	Վվ, Ււ
	𐤆	zen	ierocis	z [z]	ז	ܙ	ﺯ, ذ	Ζζ	Zz	Жж, Зз	Զզ
	𐤇	het	siena, sēta	ḥ [ħ]	ח	ܚ	ح, خ	Ηη	Hh	Ии, Йй	Հհ
	𐤈	tet	ritenis	ṭ [tˤ]	ט	ܛ	ط	Θθ	—	(Ѳѳ)	Թթ
	𐤉	yod	roka	y [j]	י	ܝ	ي	Ιι	Ii, Jj	Іі, Її, Јј	Յյ, Իի
	𐤊	kaf	plauksta, delna	k [k]	כך	ܟ	ﻙ	Κκ	Kk	Кк	Կկ
	𐤋	lamda	bikstāmais	l [l]	ל	ܠ	ﻝ	Λλ	Ll	Лл	Լլ
	𐤌	mem	ūdens	m [m]	מם	ܡ	ﻡ	Μμ	Mm	Мм	Մմ
	𐤍	nun	čūska, vēlāk valis	n [n]	נן	ܢ	ﻥ	Νν	Nn	Нн	Նն
	𐤎	semka	zivs	s [s]	ס	ܣ, ܤ	س	Ξξ, iespējams Χχ	iespējams Xx	(Ѯѯ), iespējams Хх	Խխ
	𐤏	eyn	acs	ʿ [ʕ]	ע	ܥ	ع, غ	Οο, Ωω	Oo	Оо	Ոո, Օօ
	𐤐	pey	mute	p [p]	פף	ܦ	ف	Ππ	Pp	Пп	Պպ, Փփ
	𐤑	sade	medības	ṣ [sˤ]	צץ	ܨ	ص, ض, ظ	(Ϻϻ)	—	Цц, Чч, Џџ	Չչ, Ճճ, Ցց, Ծծ, Ձձ, Ջջ
	𐤒	qof	adatas gals	q [q]	ק	ܩ	ﻕ	(Ϙϙ), iespējams Φφ, Ψψ	Qq	(Ҁҁ)	Քք
	𐤓	rosh	galva	r [r]	ר	ܪ	ﺭ	Ρρ	Rr	Рр	Րր, Ռռ
	𐤔	shin	zobs	š [ʃ]	ש	ܫ	ش	Σσς	Ss	Сс, Шш, Щщ	Սս, Շշ
	𐤕	tau	mērķis	t [t]	ת	ܬ	ت, ث	Ττ	Tt	Тт	Տտ

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Feniķiešu alfabēts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)