Grāfs Monte-Kristo
"Grāfs Monte-Kristo" | |
---|---|
Autors | Aleksandrs Dimā (tēvs) |
Oriģinālais nosaukums | Le Comte de Monte-Cristo |
Valsts | Francija |
Valoda | franču valoda |
Žanrs | romāns |
Izdota | 1844—1845 (pa daļām) |
"Grāfs Monte-Kristo" (franču: Le Comte de Monte-Cristo) ir Aleksandra Dimā piedzīvojumu romāns. Šis romāns ir franču literatūras klasika un viens no autora slavenākajiem darbiem. Romāns tika sarakstīts 1844.—1845. gadā.
Stāstā tiek pieminēta Francija, Itālija, Vidusjūras salas un vēl citas vietas laika posmā no 1815. līdz 1838. gadam. Vēsture spēlē galveno lomu šajā grāmatā. Tajā ir minētas tādas tēmas kā cerība, taisnīgums, atriebība, žēlsirdība, piedošana un nāve, un tas viss ir aprakstīts piedzīvojumu stāsta formā.
Grāmatas apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Edmunds Dantess ir 19 gadus vecs kuģa "Faraons" matrozis, kas atgriežas mājās Marseļā. Viņš ir laimīgs atkal būt kopā ar savu ģimeni un draugiem un satikt savu līgavu katalonieti Mersedesu. Vēl viņš ir lepns par to, ka ir paaugstināts par kapteini. Tajā pašā laikā viņš ir skumjš par sava drauga un vecā kapteiņa Leklēra nāvi.
Kapteinis bija trimdā esošā Napoleona piekritējs, un esot uz savas nāves gultas lika Dantesam nodot kādu vēstuli maršalam Bertrandam, kas arī bija ieslodzīts uz Elbas salas. Kamēr "Faraons" bija Elbas krastos, Dantess personīgi runāja ar Napoleonu, kas Dantesam lūdza piegādāt konfidenciālu vēstuli kādam vīram Parīzē.
Edmunda Dantesa veiksme iedveš skaudību citos. Viņa paaugstinājums par kapteini aizskar kuģa mantzini, Danglāru; viņa veiksme pārsteidz viņa kaimiņu, trūcīgo drēbnieku Kadrusu; viņa attiecības ar Mersedesu iedveš skaudību viņa brālēnam Fernānam Mondego, kuram arī patīk Mersedesa. Danglārs uzraksta anonīmu vēstuli karaliskajam prokuroram apsūdzot Dantesu kā bonapartistu. Savas skaudības iekvēlināts, viņš izprovocē Fernānu nosūtīt vēstuli, kamēr Kadrūzs sēž blakus pilnīgi piedzēries, viņa neskaidrā runa atklāj pārējiem viņa jūtas un skaudību.
Vilfors, karaliskā prokurora vēstnieks Marseļā, uzņemas izmeklēšanu Dantesa lietā tieši Dantesa kāzu dienā. Viņš atrod apsūdzības vēstuli. Dantess par vēstules saturu neko nezina, tikai to, ka viņam lūdz to piegādāt. Lai gan pēc Dantesa izjautāšanas Vilfors jau domā Dantesu laist vaļā, bet pamana, ka vēstule ir adresēta paša tēvam Nuartjē Vilforam, labi zināmam bonapartistam.
Burbonu dinastijas atkārtotās nākšanas pie varas dēļ ar karali Luiju XVIII pie varas, Vilfors nevēlas, lai citi uzzina par viņa tēva sakaru ar bonapartistiem. Vilfors vēstuli sadedzina, jo tas ir vienīgais pierādījums, ko viņš iznīcina. Lai gan Vilfors nemaz negribētu ieslodzīt nabaga vīru, viņš labāk izvēlas sev spīdošu karjeru, piespriežot Dantesam mūža ieslodzījumu, lai viņš mūžīgi varētu klusēt. Dantess tiek ieslodzīts Ifas pilī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grāfs Monte-Kristo.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|