Gulbju iezis

Vikipēdijas lapa
Gulbju iezis klints staba stadijā.

Gulbju iezis (arī Gulbis[1] un deminutīvāGulbītis[1]) ir devona iežu atsegums Amatas labajā krastā, iepretim "Dārzleju" mājām. Klints ir aptuveni 10—15 m augsta un 50 m gara.[2] 20. gadsimtā ieža krasts strauji mainīja formu — no raga, arkas un klintssalas līdz vertikālai klints sienai.[1] Iezis savu nosaukumu ieguvis no netālu bijušo "Gulbju" māju nosaukuma.[1]

Ieža krastu pārvērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms 1969. gada ieža vietā bija smilšakmens ieža izvirzījums — Gulbju rags.[1] Upes erozijas rezultātā iezī izveidojās ala, bet jau 1978. gada pavasarī Amata izgrauzās cauri visai alai un raga vietā izveidojās Gulbju arka.[1] Pēc pāris gadiem arka iegruva, un no sabrukušās arkas daļas, kas atradās Amatas gultnes vidū, izveidojās Gulbju klintssala jeb Gulbja stabs. 1986. gadā šo klintssalu uzmērīja dabas pētnieks Guntis Eniņš.[1] Mērījumos atklājās, ka upes vidū esošā sala ir 5,5 m augsta un tās platība 25 m2. Uz salas augušas vairākas egles, kas ar Gaujas nacionālā parka atļauju tika nozāģētas, lai pasargātu šo unikālo klints veidojumu.[1] Kad Gulbju stabs sagruva 2002. gadā, tā pamatnes apkārtmērs bija tikai 50 cm.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]