Gunta Šnipke
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Gunta Šnipke (dzimusi 1955. gada 16. aprīlī Liepājā) ir dzejniece un arhitekte.
Pēc arhitektūras studijām strādājusi Rīgā, 1981. gadā atgriezusies Liepājā. Pēc viņas projekta Liepājā 1987. gadā izveidota gājēju iela, uzceltas vairākas dzīvojamās mājas. G. Šnipke bijusi Liepājas pilsētas galvenā māksliniece (1998 -2023) un Liepājas pilsētas būvvaldes arhitekte (2003-2023). Publicējusi rakstus par arhitektūru, žurnāla "Latvijas Architektūra" redkolēģijas locekle no 1998.gada līdz 2023.gadam.[1]
Dzejas publikācijas kopš 1970. gada. Dzeja publicēta žurnālos "Karogs", "Domuzīme", kā arī portālos "Satori" un "Punctum". G. Šnipkes dzejoļu kopa publicēta jauno autoru kopkrājumā "Acis" (1987) un kopkrājumā "Liepājnieku smilšu rausis" (1999). Žurnālā "Teātra Vēstnesis" 1997. gada 2. numurā publicēta viņas luga "Brīnums. Ziemassvētku pasaka", tā iestudēta Liepājas teātrī 1996. gadā. 2008. gadā piedalījusies Zigmara Liepiņa muzikālā koncertuzveduma “Kapteiņa stāsti” veidošanā.[2] Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2008).
Krājums "Ceļi" 2018.gadā saņēmis Ventspils pilsētas domes un Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu "Sudraba tintnīca", 2018. gada Dzejas dienu balvu[3] , kā arī nominēts 2019.gada Latvijas literatūras gada balvai.
Kurzemes Prozas lasījumu uzvarētāja 2019., 2021. un 2023. gadā.
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- …bērns ienāca… Liepāja: Pūcastis, 1995.
- …un jūra. Liepāja: Sabiedrības attīstības centrs, 2008.
- Ceļi. Rīga: Mansards, 2018.
- Desmit desas debesīs. Rīga: Mansards, 2021.
- Ineses māja. Rīga: Liels un mazs, 2022.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Notiks Guntas Šnipkes dzejas grāmatas "Ceļi" atvēršana.IrLiepāja.lv, 18. aprīlī, 2018.
- ↑ “Dvēseli nosvētī rīkstes”: Guntas Šnipkes dzeja. Latvijas Avīze, 2015, 6. oktobris.
- ↑ Dzejas dienu balvu saņem Gunta Šnipke par krājumu “Ceļi”