Gunta Šnipke

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gunta Šnipke
Personīgā informācija
Dzimusi 1955. gada 16. aprīlī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Liepāja, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Liepāja, Latvija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, arhitekte
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1970—pašlaik
Žanri dzeja

Gunta Šnipke (dzimusi 1955. gada 16. aprīlī Liepājā) ir dzejniece un arhitekte.

Pēc arhitektūras studijām strādājusi Rīgā, 1981. gadā atgriezusies Liepājā. Pēc viņas projekta Liepājā 1987. gadā izveidota gājēju iela, uzceltas vairākas dzīvojamās mājas. G. Šnipke bijusi Liepājas pilsētas galvenā māksliniece (no 1998), šobrīd strādā par Liepājas pilsētas būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekti. Publicējusi rakstus par arhitektūru, ir žurnāla "Latvijas Architektūra" redkolēģijas locekle.[1]

Dzejas publikācijas kopš 1970. gada. Dzeja publicēta žurnālos "Karogs", "Domuzīme", kā arī portālos "Satori" un "Punctum". G. Šnipkes dzejoļu kopa publicēta jauno autoru kopkrājumā "Acis" (1987) un kopkrājumā "Liepājnieku smilšu rausis" (1999). Žurnālā "Teātra Vēstnesis" 1997. gada 2. numurā publicēta viņas luga "Brīnums. Ziemassvētku pasaka", tā iestudēta Liepājas teātrī 1996. gadā. 2008. gadā piedalījusies Zigmara Liepiņa muzikālā koncertuzveduma “Kapteiņa stāsti” veidošanā.[2] Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2008).

Krājums "Ceļi" saņēmis 2018. gada Dzejas dienu balvu.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • …bērns ienāca… [Liepāja], 1995.
  • …un jūra. Liepāja: Sabiedrības attīstības centrs, 2008.
  • Ceļi. Rīga: Mansards, 2018.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]