Gustavs Šmits
Gustavs Šmits (Karl Ewald Gustav Schmidt, 1857–1936) bija vācbaltiešu jurists un sabiedriskais darbinieks, Jēkabpils (1886-1889) un Jelgavas pilsētas galva (1904-1920).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1857. gada 14. maijā Ilūkstē pilskunga tiesas darbinieka Johana Šmita un viņa sievas Paulīnes, dzimušas Kobro, ģimenē. Mācījās Kuldīgas ģimnāzijā (1871-1877), studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1877-1882). Darbojās Sēlpils virspilskundzības tiesā (Oberhauptmannschaft-Gericht) Jēkabpilī kā protokolists (1882-1883), kā notārs (1882-1889), advokāts (1884-1889) un pilsētas galva (birģermeistars) (1886-1889).
1889. gadā pārcēlās uz dzīvi Jelgavā, bija advokāts (1889-1904), Kurzemes hipotēku bankas (Hypothekenverein) direktora pienājumu izpildītājs (1893-1895). 1904. gadā viņu ievēlēja par Jelgavas pilsētas galvu, 1905. gadā par goda miertiesnesi. Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laikā nepiekrita būt par Jelgavas militāro birģermeistaru un tika uz laiku atstādināts no amata, darbojās kā advokāts un notārs (1917-1918). 1918. gadā bija Kurzemes Zemes padomes valdes loceklis un 14. novembrī atjaunots pilsētas galvas amatā. Pēc Latvijas brīvības cīnu beigām 1920. gadā strādāja par advokātu, septembrī pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur 1921.-1923. gadā papildinājās Berlīnes un Leipcijas Universitātēs un ieguva Dr. jur. grādu. Vadīja juridisko biroju Berlīnē (1923-1934).
Miris 1936. gada 5. maijā Berlīnē.[1]