Gustavs Braše

Gustavs Braše; Gustav Brasche
Personīgā informācija
Dzimis	1802. gada 9. novembrī ; Edzes mācītājmuiža, Īvandes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1883. gada 19. jūnijā (80 gadi); Liepāja, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Nodarbošanās	Valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (vācu: Gustav Wilhelm Siegmund Brasche; dzimis 1802. gada 9. novembrī, miris 1883. gada 19. jūnijā), arī Braže, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, valodnieks, literāts, grāmatu izplatītājs.^[1] Latviešu valodas gramatikas terminu izstrādes veicinātājs, pirmais lietojis terminu ‘jaunlatvieši’ (Jungletten) pēc Jura Alunāna dzejoļu krājuma "Dziesmiņas" izlasīšanas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1802. gadā luterāņu mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes ģimenē.^[1] No 1820. līdz 1822. gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē. Strādāja par mājskolotāju Vecsaulē (1823—1825), pēc tam bija Nīcas un Bārtas mācītājs no 1826. līdz 1870. gadam. Izplatīja 400 eksemplārus Jaunās Derības latviešu valodā.^[2] Nīcā ierīkoja pirmo skolu. Viņš darbojās Latviešu literārajā biedrībā, no 1869. gada bija tās goda biedrs.^[3] Sagatavojis latviešu-vācu (4000 vārdu) un vācu-latviešu (8000 vārdu) vārdnīcas.^[3] Latviešu valodā ieviesa vairākus ģeometrijas terminus (piemēram, līnija, trijstūris, četrstūris, katete).

Darbi

Ievērojamākais darbs — Lettisches Wörterbuch ("Latviešu vārdnīca"), kurā G. Braše izmantoja valodnieka Kārļa Kristiāna Ulmaņa atstātos materiālus.^[4]

Bibliogrāfija

"Īsa rēķināšanas mācība" (1835)
"Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis" (1844)
"Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt" (1857)
"Mērīšanas mācība" (1862)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 99. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
↑ «Braše (Brasche) Gustavs». Datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Latvijas Nacionālā bibliotēks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.
↑ ^3,0 ^3,1 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 110. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
↑ «Pirms 130 gadiem miris mācītājs, valodnieks Gustavs Braše». Liepajniekiem.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lrb-1] 1,0 ^1,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 99. lpp. ISBN 9984-698-48-3.

[lgdb-2] «Braše (Brasche) Gustavs». Datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Latvijas Nacionālā bibliotēks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.

[valodnieciba-3] 3,0 ^3,1 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 110. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.

[liepāja-4] «Pirms 130 gadiem miris mācītājs, valodnieks Gustavs Braše». Liepajniekiem.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]