Gustavs Braše

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gustavs Braše
Gustav Brasche
Gustavs Braše
Personīgā informācija
Dzimis 1802. gada 9. novembrī
Edzes mācītājmuiža, Īvandes pagasts
Miris 1883. gada 19. jūnijā (80 gadi)
Liepāja
Nodarbošanās Valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs
Augstskola Tērbatas Universitāte

Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (vācu: Gustav Wilhelm Siegmund Brasche; dzimis 1802. gada 9. novembrī, miris 1883. gada 19. jūnijā), arī Braže, bija vācu tautības latviešu[1] valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs.

Dzimis mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes ģimenē.[1] No 1820. līdz 1822. gadam Tērbatas Universitātē studējis teoloģiju. Vecsaulē strādājis par mājskolotāju (1823—1825), pēc tam bijis mācītājs Nīcā un Bārtā no 1826. līdz 1870. gadam. Nīcā ierīkojis pirmo skolu. Viņš darbojās Latviešu literārajā biedrībā, no 1869. gada — goda biedrs.[2]

Pirmais lietojis terminu ‘jaunlatvieši’ (Jungletten) pēc Jura Alunāna dzejoļu krājuma "Dziesmiņas", kurā saskatīja tā antifeodālo raksturu, izlasīšanas. Latviešu valodas gramatikas terminu izstrādes veicinātājs. Latviešu valodā ir ieviesis vairākus ģeometrijas terminus (piemēram, līnija, trijstūris, četrstūris, katete). Latviešu-vācu (4000 vārdu) un vācu-latviešu (8000 vārdu) vārdnīcas sagatavotājs.[2] 1816. gadā izplatījis 400 Jaunās Derības latviešu valodā eksemplārus.[3] Ievērojamākais darbs — Lettisches Wörterbuch ("Latviešu vārdnīca"), kur G. Braše izmantoja valodnieka Kārļa Kristiāna Ulmaņa atstātos materiālus.[4]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Īsa rēķināšanas mācība" (1835)
  • "Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis" (1844)
  • "Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt" (1857)
  • "Mērīšanas mācība" (1862)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 99. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. 2,0 2,1 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 110. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  3. «Braše (Brasche) Gustavs». Datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Latvijas Nacionālā bibliotēks. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.
  4. «Pirms 130 gadiem miris mācītājs, valodnieks Gustavs Braše». Liepajniekiem.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.