Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (vācu: Gustav Wilhelm Siegmund Brasche; dzimis 1802. gada 9. novembrī, miris 1883. gada 19. jūnijā), arī Braže, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, valodnieks, literāts, grāmatu izplatītājs.[1] Latviešu valodas gramatikas terminu izstrādes veicinātājs, pirmais lietojis terminu ‘jaunlatvieši’ (Jungletten) pēc Jura Alunāna dzejoļu krājuma "Dziesmiņas" izlasīšanas.
Dzimis 1802. gadā luterāņu mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes ģimenē.[1] No 1820. līdz 1822. gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē. Strādāja par mājskolotāju Vecsaulē (1823—1825), pēc tam bija Nīcas un Bārtas mācītājs no 1826. līdz 1870. gadam. Izplatīja 400 eksemplārus Jaunās Derības latviešu valodā.[2] Nīcā ierīkoja pirmo skolu. Viņš darbojās Latviešu literārajā biedrībā, no 1869. gada bija tās goda biedrs.[3]
Sagatavojis latviešu-vācu (4000 vārdu) un vācu-latviešu (8000 vārdu) vārdnīcas.[3]
Latviešu valodā ieviesa vairākus ģeometrijas terminus (piemēram, līnija, trijstūris, četrstūris, katete).
↑ 1,01,1Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 99. lpp. ISBN9984-698-48-3.
↑«Braše (Brasche) Gustavs». Datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Latvijas Nacionālā bibliotēks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.
↑ 3,03,1Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 110. lpp. ISBN978-9984-45-183-1.