Gustavs Braše

Vikipēdijas lapa
Gustavs Braše
Gustav Brasche
Gustavs Braše
Personīgā informācija
Dzimis 1802. gada 9. novembrī
Edzes mācītājmuiža, Valsts karogs: Krievijas Impērija Īvandes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1883. gada 19. jūnijā (80 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Liepāja, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās Valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs
Augstskola Tērbatas Universitāte

Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (vācu: Gustav Wilhelm Siegmund Brasche; dzimis 1802. gada 9. novembrī, miris 1883. gada 19. jūnijā), arī Braže, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, valodnieks, literāts, grāmatu izplatītājs.[1] Latviešu valodas gramatikas terminu izstrādes veicinātājs, pirmais lietojis terminu ‘jaunlatvieši’ (Jungletten) pēc Jura Alunāna dzejoļu krājuma "Dziesmiņas" izlasīšanas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1802. gadā luterāņu mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes ģimenē.[1] No 1820. līdz 1822. gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē. Strādāja par mājskolotāju Vecsaulē (1823—1825), pēc tam bija Nīcas un Bārtas mācītājs no 1826. līdz 1870. gadam. Izplatīja 400 eksemplārus Jaunās Derības latviešu valodā.[2] Nīcā ierīkoja pirmo skolu. Viņš darbojās Latviešu literārajā biedrībā, no 1869. gada bija tās goda biedrs.[3] Sagatavojis latviešu-vācu (4000 vārdu) un vācu-latviešu (8000 vārdu) vārdnīcas.[3] Latviešu valodā ieviesa vairākus ģeometrijas terminus (piemēram, līnija, trijstūris, četrstūris, katete).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamākais darbs — Lettisches Wörterbuch ("Latviešu vārdnīca"), kurā G. Braše izmantoja valodnieka Kārļa Kristiāna Ulmaņa atstātos materiālus.[4]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Īsa rēķināšanas mācība" (1835)
  • "Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis" (1844)
  • "Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt" (1857)
  • "Mērīšanas mācība" (1862)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 99. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. «Braše (Brasche) Gustavs». Datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Latvijas Nacionālā bibliotēks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.
  3. 3,0 3,1 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 110. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  4. «Pirms 130 gadiem miris mācītājs, valodnieks Gustavs Braše». Liepajniekiem.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.