Gustavs Bernhards Kristiāns Klēmanis (vācu: Gustav Bernhard Christian Cleemann; dzimis 1858. gada 16. septembrī; miris 1919. gada 30. maijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Dzimis notāra ģimenē. Jau no 17. gadsimta dzimtā bijuši vairāki mācītāji. No 1878. līdz 1885. gadam studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē. No 1886. līdz 1906. gadam mācītājs Piņķu draudzē. No 1890. gada — Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības biedrs. No 1893. gada — Vēstures un senatnes pētītāju biedrības, bet no 1904. gada — Latviešu literārās biedrības biedrs. No 1907. gada — Rīgas Jēzus baznīcas vācu draudzes mācītājs. 1919. gada aprīlī LSPR varas iestādes Klēmani kopā ar sievu arestēja. Ieslodzījumā saslima ar tīfu. 1919. gada 22. maijā landesvērs padzina lieliniekus no Rīgas un Klēmanis tika atbrīvots, tomēr astoņas dienas vēlak mira.
