Halimēde (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Halimēde
Atklāšana
Atklājējs/i zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 2002. gada 14. augusts
Orbitālie parametri
Epoha 2003. gada 10. jūnijs[1]
Lielā pusass (rādiuss) 16 681 000 km
Ekscentricitāte 0.2909
Apriņķojuma periods 1879.33 d (5.14 a)
Slīpums 112.898° (pret ekliptikas plakni)
Riņķo ap Neptūns
Fiziskie parametri
Dimensijas 62 km[2]
Albedo 0.04
Redzamais spožums 24.2[3]

Halimēde, arī Neptūns IX[4], ir Neptūna pavadonis. Tas ir desmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 2002. gada 14. augustā. To paveica astronomu komanda Metjū Holmana un Džona Kavelara vadībā. Zinātnieki izmantoja attēlus, kurus ieguva ar 4-m Blanko teleskopu Serrotololo Starpamerikas observatorijā Čīlē. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2002 N 1[5]. Vārds Halimēde pavadonim tika piešķirts 2007. gada 3. februārī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.8802[6]. Halimēde grieķu mitoloģijā ir viena no nereīdām.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halimēde ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 62 km. Pavadonis ap Neptūnu kustas pretēji tā rotācijas virzienam. Halimēdes virsma ir līdzīga Nereīdai. Ir aprēķināts, ka senāk atpakaļ Halimēde varēja sadurties ar Nereīdu. Tas liek domāt, ka Halimēde radusies, atšķeļoties no Nereīdas tajā ietriecoties nezināmam objektam[7].

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]