Nereīda (pavadonis)

**Nereīda**
^{«Voyager-2» attēls}

Orbitālie parametri
Apocentrs	9,623,700 km.
Pericentrs	1,353,600 km.
Ekscentrisms (izstiepums)	0.7512 (ļoti izstiepta)
Orbitālais periods	360.1362 dienas
Orbītas slīpums	32.55° (pret ekvatoru) 5.07° (pret ekliptiku)
Fiziskie parametri
Diametrs	340 km.
Masa	3,1x10¹⁹ kg.
Blīvums	1,5 g/cm³
Brīvās krišanas paātrinājums	0,07 м/sek.²
Rotācijas periods	11 h 31 min (0.48 dienas)
Griešanās ass slīpums	7,232°
Albedo (virsmas atstarošanas koef.)	0.14
Virsmas temperatūra	~51 К (−223°С)
Atmosfēra	nav.

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nereīdu 1949. gada 1. maijā atklāja astronoms Džerards Koipers. Tas ir otrais no Zemes atklātais Neptūna pavadonis (pēc Tritona). Pārējie pavadoņi tika atklāti no kosmiskām zondēm. Pavadonim ir dots sengrieķu mitoloģiskās personas vārds (jūras nimfa, Nereja meita).

Orbītas parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nereīda griežas ap savu asi ar periodu 11 stundas un 31 minūte. Tās orbīta ir ekscentriskākā no visiem Saules sistēmas pavadoņiem (0,76). Attālums līdz Neptūnam mainās no 1 353 600 līdz 9 623 700 km. Apriņķošanas periods 360 dienas un 3 stundas. Pavadoņa izstieptā orbīta liek domāt, ka Nereīda ir ar Neptūna gravitācijas lauku satverts asteroīds vai arī kāds Koipera joslas objekts, vai arī, ka tās orbītu iespaidoja Tritona, lielākā Neptūna pavadoņa, satveršana Neptūna gravitācijas laukā.

Pētījumi ar starpplanētu zondēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagaidām par šo pavadoni ir samērā maz informācijas. Kad 1989. gadā Voyager-2 šķērsoja Neptūna orbītu, Nereīda atradās pārāk tālu no starpplanētu zondes, un atsūtītajos attēlos tā redzama kā neregulāras formas objekts bez pietiekošas izšķirtspējas saskatīt kaut kādas virsmas detaļas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nereīda.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)