Harju Elekter

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Harju Elekter
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma elektromateriālu ražošana
Dibināts 1968. gads
Galvenais birojs Keila, Karogs: Igaunija Igaunija
Produkti elektroiekārtas un materiāli
Mājaslapa harjuelekter.ee
AS Harju Elekter
AS Harju Elekter (Igaunija)
AS Harju Elekter
AS Harju Elekter
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Keila, Harju apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija
Koordinātas 59°18′56″N 24°24′15″E / 59.3156199°N 24.4042366°E / 59.3156199; 24.4042366Koordinātas: 59°18′56″N 24°24′15″E / 59.3156199°N 24.4042366°E / 59.3156199; 24.4042366


AS Harju Elekter ir Igaunijas uzņēmums, kas ražo un izplata vidēja un zema sprieguma elektroiekārtas. Dibināts 1968. gadā. Galvenais birojs atrodas Keilā.

Harju Elekter akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Tallinn. Lielākie akciju turētāji ir (2017. gada decembrī):[1] AS Harju KEK (31,39 %), ING Luxembourg S.A (11 %), Endels Palla (Harju Elekter padomes priekšsēdētājs; 7 %).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1968. gadā Keilā atvērta rūpnīca elektroiekārtu ražošanai. 1983. gadā rūpnīca ieguva nosaukumu Harju Elekter. 1988. gadā sākta sadarbība ar ārzemju uzņēmumiem.

1991. gadā uzņēmums sadarbībā ar Somijas Nokia Kaapeli Oy (tagad Prysmian Finland) sāka ražot kabeļu komplektus transportlīdzekļiem. 1992. gadā kopā ar Nokia Kaapeli izveidots kopuzņēmums Keila Kaabel (tagad AS Draka Keila Cables), kurā Harju Elekter piederēja 41,2 % kapitāldaļu un Nokia Kaapeli — 58,8 %. Uzņēmums ražoja zemsprieguma kabeļus. 1992. gadā kopā ar Norvēģijas Glamox ASA izveidots kopuzņēmums AS Glamox Harju Elekter, kurā Harju Elekter piederēja 49 % kapitāldaļu un Glamox — 51 %. Uzņēmums ražoja gaismekļu piederumus un elektrosildītājus.

1992. gadā uzņēmums reģistrēts kā akciju sabiedrība AS Harju Elekter. 1995. gadā sadarbībā ar Somijas uzņēmumu Saajos sākta ugunsdrošo durvju ražošana. 1997. gadā uzņēmuma akcijas sāktas kotēt Tallinas biržā. 1998. gadā nopirkts AS Eltek (kopš 2011. gada — AS Harju Elekter Teletehnika). 1998. gadā uz ugunsdrošo durvju ražotnes bāzes izveidots uzņēmums AS Saajos Balti, kurā Harju Elekter piederēja 55 % kapitāldaļu, bet Saajos Int. Oy — 45%. 1999. gadā AS Saajos Balti ieguva vēl vienu stratēģisko investoru – Dānijas kuģubūvētāju Inexa A/S. Saajos Balti kapitāldaļas tagad bija sadalītas: Harju Elekter 33,3 %, Saajos 33,3 %, Inexa 33,3 %.

2000. gadā Harju Elekter pārdeva savas Glamox Harju Elekter kapitāldaļas uzņēmumam Glamox. 2002. gadā transportlīdzekļu kabeļu ražotne atdalīta kā uzņēmums AS AJT Harju Elekter. Tajā pašā gadā AS AJT Harju Elekter pārdots Somijas uzņēmumam PKC Group Oyj un pārdēvēts par PKC Eesti. 2002. gadā Harju Elekter ieguva 100 % kapitāldaļu uzņēmumā Satmatic Oy, kas iepriekš bija Siemens meitas uzņēmums. 2003. gadā Harju Elekter ieguva 51 % Lietuvas uzņēmumā UAB Rifas. 2005. gadā dibināts meitas uzņēmums AS Harju Elekter Elektrotehnika. 2007. gadā uzņēmumam Saajos Int. Oy pārdotas visas AS Saajos Inexa kapitāldaļas.

2010. gadā kopā ar AS Vallin Baltic Zviedrijā dibināta pārstāvniecība Harju Elekter AB, kurā Harju Elekter pieder 90 % akciju. 2012. gadā daļa Lietuvas uzņēmumā UAB Rifas palielināta no 51 % līdz 63 %. 2014. gada 8. maijā Harju Elekter pārdeva tai piederošās PKC Group Oyj 200 000 akcijas par 4,6 miljoniem EUR, samazinot tā dalību PKC no 6,4 % līdz 4,6 %.[2] 17. jūnijā meitas uzņēmums Satmatic Oy par 6,575 miljoniem EUR nopirka uzņēmumu Finnkumu Oy, kas ir lielākais elektroapakšstaciju ražotājs Somijā.[3] 9. jūlijā Harju Elekter par 6,2 miljoniem EUR vienojās pārdot AS Draka Keila Cables atlikušās 34 % kapitāldaļas Prysmian.[4] 2015. gadā Harju Elekter daļa Lietuvas uzņēmumā UAB Rifas palielināta līdz 100 %. 2015. gadā nopirkti 10 % ultrakondensatoru ražotāja Skeleton Technologies Group OÜ kapitāldaļu. 2016. gadā iegādāts Somijas nekustamo īpašumu uzņēmums Harju Elekter Kiinteistöt Oy. 2017. gadā iegādāti 80,5 % elektromateriālu un aprīkojuma tirdzniecības uzņēmuma Energo Veritas OÜ kapitāldaļu. Pēc tam Harju Elekter Trade Group biznesa darbība apvienota ar Energo Veritas. 2. jūnijā nopirkts Somijas uzņēums Telesilta Oy, kas ražoja elektroiekātas kuģubūvētavām. 2018. gadā iegādāts Zviedrijas uzņēmums SEBAB AB ar tā meitas uzņēmumu Grytek AB.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harju Elekter grupa ir sadalīta divos biznesa segmentos:

  • ražošana
  • nekustamie īpašumi un cita darbība

Harju Elekter meitas uzņēmumi:[5][6]

  • AS Harju Elekter Elektrotehnika (100 %)[7], ražo aprīkojumu elektroapgādes tīkliem, rūpnieciskās vadības un automatizācijas sistēmas
  • AS Harju Elekter Teletehnika (agrākais Eltek; 100 %), izstrādā, ražo un izplata metāla lokšņu produktus, piemēram, telefona, tīkla iekārtu skapjus un piederumus
  • Satmatic Oy (100 %; Somija), ražo un izplata elektroiekārtas, piemēram, rūpniecisko automātiku un elektrības kontroles ierīces
    • Finnkumu Oy (100 %; Somija), ražo elektroapakšstacijas
  • UAB Rifas (100 %; Lietuva), izstrādā un ražo iekārtas rūpnieciskās automātiskās kontroles centriem
    • Rifas grupai pieder 51 % UAB Automatikos Iranga, ražo rūpniecisko un procesu automātiku
  • Harju Elekter AB (90 %; Zviedrija), grupas produkcijas pārdošana Ziemeļvalstīs
  • Harju Elekter Kiinteistöt Oy (100 %; Somija)), nekustamo īpašumu pārvaldīšana
  • Energo Veritas OÜ (80,5 %, Igaunija), elektromateriālu un aprīkojuma tirdzniecība
  • Telesilta Oy (100 %; Somija), ražo elektroiekātas kuģubūvētavām
  • SEBAB AB (100 %; Zviedrija), pārdošana un tehniskie risinājumi
    • Grytek AB, ražo saliekamās tehniskās ēkas

Stratēģiskie ieguldījumi:[5]

  • SIA Energokomplekss (14 %; Latvija), elektromateriālu vairumtirdzniecība
  • PKC Group Oyj (4,6 %; Somija), ražo elektroinstalāciju un elektroniskās iekārtas transportlīdzekļiem
  • Skeleton Technologies Group OÜ (10 %; Igaunija), ražo ultrakondensatorus

Harju Elekter Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā dibināts elektroaprīkojuma vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Energokomplekss,[8] kurā 14 % kapitāldaļu pieder Harju Elekter, bet 43 % — AS Jauda.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]