Hartmaņa kalnu zebra
| Hartmaņa kalnu zebra Equus zebra hartmannae (Matschie, 1898) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Zebras (Hippotigris) |
| Suga | Kalnu zebra (Equus zebra) |
| Pasuga | Hartmaņa kalnu zebra (Equus zebra hartmannae) |
 Hartmaņa kalnu zebra Vikikrātuvē | |
Hartmaņa kalnu zebra (Equus zebra hartmannae) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām. Hartmaņa kalnu zebras apdzīvo daļu Namibas tuksneša.
Savvaļā mūsdienās dzīvo apmēram 25 000 Hartmaņa kalnu zebru. Kādreiz tās dzīvoja plašās teritorijās Namībijā, Angolā un Dienvdāfrikā, bet mūsdienās tās sastopamas tikai nelielās, sadrumstalotās teritorijās.
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hartmaņa kalnu zebra ir lielākā no divām kalnu zebru pasugām. Tās augstums skaustā ir apmēram 1,20-1,30 m, svars 260-370 kg. Kalnu zebru abas pasugas; Hartmaņa kalnu zebra un Kāpas kalnu zebra ir ļoti tuvi radinieki, tomēr zinātnieki tās ir sadalījuši divās pasugās. Abām grupām, kādreiz dzīvojot teritoriālā izolācijai vienai no otras, ir izveidojušās izteiktas atšķirības: Hartmaņa kalnu zebras ir lielāks, Hartmaņa kalnu zebras ir baltākas, to baltās strīpas ir platākas nekā melnās, un to ausis ir mazākas nekā Kāpas kalnu zebrām. Vēders kā visām kalnu zebrām ir balts. Hartmaņa kalnu zebrām baltais pamats var būt krēmīgs un reizēm gaiši brūns, īpaši kumeļiem un jaunām zebrām. Pieaugot gaišais pamats paliek arvien baltāks[1]. Melnās strīpas uz kājām paliek šauras un sīkas. Uz muguras ir sīku melno svītru raksts[2]. Augumā nav lielas atšķirības starp tēviņiem un mātītēm, tomēr tēviņi ir kopumā smagāki.
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātnieki ir novērojuši, ka Hartmaņa zebras, kamēr diena kalnos vēl nav iesilusi, stāv tādā veidā, lai saule maksimāli tās apgaismotu un sildītu. Tās griež līdzi saulei savus sānus. Kad diena ir iesilusi, zebras uzmeklē ēnu. Hartmaņa kalnu zebras Namiba tusnesī māk uzmeklēt ūdeni izžuvušās upes gultnēs, tās ar ožas palīdzību sameklē vispiemērotāko vietu ūdens izrakšanai. Hartmaņa kalnu zebras var ierakties pat līdz 60 cm dziļi zemē, lai iegūtu ūdeni. Atšķirībā no pārējām zebrām Hartmaņa zebras var aiziet prom no ātklātiem ūdens rezervātiem pat četru dienu gājiena attālumā[1].
Galvenie Hartmaņa kalnu zebru ienaidnieki ir leopardi un hiēnas. Hartmaņa zebras kopā ar citiem Namībijas tuksneša upju ieleju zālēdājiem kā Dienvidāfrikas dažāda veida antilopēm un Dienvidāfrikas gazelēm veido kopīgus barus, lai vieglāk būtu uzraudzīt teritoriju pret plēsējiem.
Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tuksnesī ir sarkanu smilšu kāpas, starp kurām veidojas upju izgraustas granīta aizas. Šajās aizās aug dažādi tuksnešu augi, ar kuriem barojas Hartmaņa kalnu zebras[1]. Namībijas Naukluftas rajons, kurā dzīvo visvairāk Hartmaņa kalnu zebru, ir izveidots par Āfrikas Nacionālo parku. Hartmaņa kalnu zebrām ir atšķirīga gremošanas sistēma, tām ir speciāli fermenti, kas ļauj sagremot aso un cieto tukneša veģetāciju, kas citām zebrām nebūtu iespējams.
Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hartamaņa kalnu zebras dzīvo nelielās ģimenēs, kas sastāv no ērzeļa un ķēvēm ar jaunākajiem kumeļiem. Harēmā var būt 5-10 zebras. Ķēves nemaina harēmu visu savu mūžu, ar laiku nomainās ērzelis pret jaunāku un spēcīgāku indivīdu. Baram nav raksturīga teritoriālā piederība, bet valda ģimenes piederība. Jaunie ērzeļi pirms ir ieguvuši savu harēmu veido "vecpuišu" barus.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Hartmann's Zebra
- ↑ «Hartmann'S Mountain Zebra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 17. novembrī. Skatīts: 2008. gada 22. decembrī.