Haudegene

Haudegene
Haudegen
Haudegene Haudegene
Valsts piederība	Vācija
Koordinātas:	80°02′56″N 22°31′07″E
Novietojums	Ziemeļaustrumu Zeme
Stacijas tips	vissezonas
Atvērta	1944. g.
Slēgta	1945. g.
Personāls vasarā	11
Personāls ziemā	11
Haudegene Vikikrātuvē

Haudegene (vācu: Unternehmen Haudegen — ‘kara zirgs’) bija Vācijas Kriegsmarine un Luftwaffe slepena meteostacija Arktikā 2. Pasaules kara laikā. Izvietojusies Svalbārai piederošajā Ziemeļaustrumu Zemē Ziemeļu Ledus okeānā. Meteostacijas personāls bija pēdējā Vācijas bruņoto spēku apakšvienība, kas padevās Sabiedrotajiem pēc kara beigām — 1945. gada 4. septembrī.

Vēsture

Haudegene bija viena no deviņām Svalbāras Vērmahta meteostacijām, ko 1944. gada septembrī 2. Pasaules kara laikā ierīkoja Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos. Izvietota Reipa fjorda dienvidos Vordija līča austrumu krastā.

Aprīkojumu (kopā 80 tonnas) Svalbārā nogādāja ar zvejas kuģi Karl J. Busch no Narvikas zemūdenes U-307 pavadībā. Stacijas apkalpē bija 11 cilvēki, tās vadītājs bija ģeogrāfs un rakstnieks Vilhelms Dēge (Wilhelm Dege).

Stacijas personāls veica regulārus meteoroloģiskos novērojumus un līdz 1945. gada maijam, kad sakari pārtrūka, nosūtīja tos šifrētu ziņojumu veidā. Pēc sakaru pārtraukuma izrādījās, ka par Haudegenas personālu ir aizmirsts. Stacijas personāls pēc Trumses ostas britu administrācijas rīkojuma sāka sūtīt atklāta teksta meteoziņojumus, kā arī lūgumu pēc palīdzības. Staciju 1945. gada 4. septembrī evakuēja norvēģu roņu mednieku kuģis Blaasel, un stacijas personāls oficiāli kapitulēja tā kapteinim. Haudegenes personālu uzskata par pēdējo Vērmahta apakšvienību, kas kapitulēja 2. Pasaules karā — gandrīz četrus mēnešus pēc Vācijas armijas kapitulācijas 8. maijā.

Haudegenes paliekām ir piešķirts vēsturiska objekta statuss un tās ir aizsargājamas.