Heincs Erhards

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Heincs Erhards
DPAG 2009 Heinz Erhardt, noch'n Gedicht.jpg
Vācijas 2009. gada pastmarka
Pilnais vārds Heinz Erhardt
Dzimis 1909. gada 20. februārī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1979. gada 5. jūnijā
Hamburga, Karogs: Vācija Vācija
Tautība Vācbaltietis
Nozares aktiermāksla, mūzika, dzeja

Heincs Erhards (vācu: Heinz Erhardt, 1909–1979) bija vācbaltu filmu aktieris, kabaretists, mūziķis un dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1909. gada 20. februārī Rīgā mūziķa Gustava Erharda (1883—1945) ģimenē, viņa vectēvs bija cēlies no Iršu pagasta vācu kolonijas (Kolonie Hirschenhof) zemniekiem.[1] Neilgi pēc viņa piedzimšanas vecāki izšķīrās, mazo Heincu audzināja viņa mātes tēvs Pāvuls Neldners (1852—1929). Viņam Ķēniņu ielā 5 piederēja grāmatu un muzikāliju veikals Mellin&Neldner, kas apgādāja nošu izdevumus, pārsvarā latviešu komponistu vokālo mūziku.[2] Sākoties Pirmajam Pasaules karam, viņš kopā ar māti 1915. gadā pārcēlās uz Petrogradu, bet pēc karadarbības beigām atgriezās pie vectēva.

Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gadā Heincs kopā ar tēvu un viņa jauno sievu devās uz Vāciju, mācījās Barzinghauzenas (Barsinghausen) internātskolā un Hannoveres ģimnāzijā (1919—1924). 1924. gadā atgriezās Latvijā un turpināja mācības Valsts vācu klasiskajā ģimnāzijā (1924—1926), piedaloties amatieru teātra grupā. 1926. gadā vectēvs viņu aizsūtīja studēt klavierspēli un komponēšanu Leipcigas konservatorijā, 1928. gadā viņš atgriezās Rīgā un sāka strādāt vectēva veikalā. Pēc vectēva nāves viņa veikalu mantoja Heinca Erharda māte un patēvs, bet viņš turpināja strādāt par pārdevēju, reizēm kabarē kafejnīcās uzstājoties ar muzikāliem izklaides priekšnesumiem. 1935. gadā viņš Rīgā apprecējās ar itāļu diplomāta meitu Džildu Zanetti (1913–1987) un viņiem piedzima meita Grita. 1938. gadā viņš kopā ar ģimeni devās uz Vāciju, kur darbojās Berlīnes kabarē Kabarett der Komiker. Otrā pasaules kara laikā Erhards dienēja Vācijas kara flotes orķestrī kā pianists.

Pēc kara beigām 1948. gadā viņš sāka strādāt par diktoru Hamburgas NWDR radiostacijā un pēc 1957. gada kļuva plaši pazīstams kā komisku dzejoļu autors un filmu aktieris. 1970. gadā viņš filmējās savā pēdējā filmā Was ist denn bloß mit Willi los?, 1971. gadā pārdzīvoja smadzeņu trieku, pēc kuras zaudēja spēju runāt un rakstīt. 1979. gada 21. februārī Vācijas TV kanālā ZDF notika viņa 1930. gados uzrakstītās komiskās operas Noch ’ne Oper pirmizrāde.

Miris Hamburgā 1979. gada 5. jūnijā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Das Neueste von Heinz Erhardt (1976)
  • Das Grosse Heinz Erhardt Buch (1984)
  • Alles Liebe! (2004)
  • Heinz Erhardt - Die Gedichte

Citāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Vislielākā kļūda, ko daži runas vīri pieļauj, ir tā, ka dažreiz viņi nemaz nepasaka par ko viņi runā."

"Neticiet visam, ko jūs domājat."

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Der müde Theodor (1957)
  • Witwer mit fünf Töchtern (1957)
  • Immer die Radfahrer (1958)
  • Natürlich die Autofahrer (1959)
  • Was ist denn bloß mit Willi los? (1970)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]