5. jūnijs

5. jūnijs ir gada 156. diena pēc Gregora kalendāra (157. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 209 dienas.

Vārda dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1837. gads — Hjūstona, ASV ieguva pilsētas tiesības.
1848. gads — pieņemot jaunu konstitūciju, Dānija kļuva par konstitucionālu monarhiju.
1900. gads — Angļu—būru karš: briti ieņēma Transvālas galvaspilsētu Pretoriju.
1944. gads — Otrais pasaules karš: vairāk nekā 1000 britu bumbvedēji nometa 5000 tonnu bumbu uz vācu pozīcijām Normandijas piekrastē, gatavojoties D-dienai.
1945. gads — lielākajā daļā Vācijas formāli sāka valdīt Sabiedroto Kontroles padome.
1947. gads — Māršala plāns: uzstājoties ar runu Hārvarda Universitātē, ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals izklāstīja ekonomiskās palīdzības programmu kara izpostītajai Eiropai.
1950. gads — Rīgā tika nodibināts Rīgas Medicīnas institūts.
1967. gads — Sešu dienu karš: Izraēla sāka uzlidojumus Ēģiptes, Jordānijas un Sīrijas gaisa spēkiem.
1992. gads — Riodežaneiro tika parakstīta konvencija "par bioloģisko daudzveidību".
1995. gads — pirmoreiz izveidots Bozes-Einšteina kondensāts.
2004. gads — vilciena avārija netālu no Kerangas Viktorijā, Austrālijā, 12 cilvēki gāja bojā un 23 ievainoti.
2006. gads — Serbija pasludināja neatkarību pēc Melnkalnes izstāšanās no Serbijas un Melnkalnes Savienības.
2010. gads — ASV pārdošanā nonāca Stefanijas Meieres romāns "Brī Taneres īsā otrā dzīve" (The Short Second Life of Bree Tanner).

1723. gads — Ādams Smits (Adam Smith), skotu ekonomists un filozofs, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs. (miris 1790. gadā)
1760. gads — Johans Gadolins (Johan Gadolin), somu ķīmiķis (miris 1852. gadā)
1771. gads — Ernsts Augusts I (Ernst August I.), Hanoveres karalis (miris 1851. gadā)
1878. gads — Pančo Vilja (Pancho Villa), meksikāņu revolucionārs (miris 1923. gadā)
1879. gads — Henrijs Heslems (Henry Haslam), angļu futbolists (miris 1942. gadā)
1883. gads — Džons Meinards Keinss (John Maynard Keynes), britu ekonomists (miris 1946. gadā)
1898. gads — Federiko Garsija Lorka (Federico García Lorca), spāņu dzejnieks un dramaturgs (miris 1936. gadā)
1900. gads — Deniss Gabors (Dennis Gabor), ungāru izcelsmes britu fiziķis (miris 1979. gadā)
1912. gads — Kārlis Barons, latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts (miris 1996. gadā)
1929. gads — Andrejs Dripe, latviešu rakstnieks (miris 2013. gadā)
1956. gads — Ričards Sīrfoss (Richard Searfoss), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
1964. gads — Martins Vajneks (Martin Weinek), Austrijas aktieris
1965. gads — Maikls Brauns (Michael Brown), ASV astronoms
1966. gads — Askolds Saulītis, latviešu režisors (miris 2021. gadā)
1967. gads — Valdis Pelšs (Валдис Пельш), latviešu izcelsmes Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs, mūziķis un aktieris
1971. gads — Marks Volbergs (Mark Wahlberg), amerikāņu aktieris

1705. gads — Leopolds I (Leopold I), Austrijas erchercogs (dzimis 1640. gadā)
1900. gads — Stīvens Kreins (Stephen Crane), ASV rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
1910. gads — O. Henrijs (O. Henry), ASV rakstnieks (dzimis 1862. gadā)
1916. gads — Herberts Kičeners (Herberts Kičeners), britu feldmaršals (dzimis 1850. gadā)
1923. gads — Georgs Henriks Breitners (George Hendrik Breitner), nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs (dzimis 1857. gadā)
1930. gads — Ēriks Lemmings (Eric Lemming), zviedru vieglatlēts un divkārtējs olimpiskais čempions šķēpa mešanā (dzimis 1880. gadā)
1938. gads — Pēteris Šmits, latviešu sinologs, valodnieks, etnogrāfs (dzimis 1869. gadā)
1944. gads — Dezideriuss Veins (Desiderius Wein), ungāru sporta vingrotājs un ārsts, olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1873. gadā)
1975. gads — Pauls Keress (Paul Keres), igauņu šahists (dzimis 1916. gadā)
2004. gads — Ronalds Reigans (Ronald Reagan), 40. ASV prezidents (dzimis 1911. gadā)
2012. gads — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
2021. gads — Inese Ikstena, latviešu uzņēmēja un politiķe (dzimusi 1968. gadā)