Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs
|
Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs (vācu: Heinrich Ulrich Kasimir von Korff, krievu: Андрей Фёдорович Корф, 1765—1823) bija vācbaltiešu valstsvīrs un diplomāts. Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prezidents, Krievijas Impērijas senators (1819), slepenpadomnieks. Cēlies no Korfu dzimtas.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1765. gada 12. maijā (1. maijā pēc V.S.) Frīdriha Zigismunda fon Korfa (1730—1797) un viņa sievas Katrīnas Luīzes, dzimušas fon Klopmanes, ģimenē.[1]
Mācījās Academia Petrina (1777—1781), tad papildinājās Leipcigas, Getingenes un Strasbūras universitātēs, iestājās Prūsijas diplomātiskajā dienestā, Pirmās koalīcijas kara laikā bija diplomātiskā dienestā Zviedrijā (1792—1797).
Pēc tam viņš iestājās Krievijas Impērijas dienestā un kļuva par Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģijas viceprezidentu, pēc tam par prezidentu (1804—1819). 1819. gada 20. jūlijā viņš kļuva par Senāta locekli. Bija Jelgavas ložas "Pie trīs kronētiem zobeniem" goda loceklis.
Miris Pēterburgā 1823. gada 18. novembrī.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Essai statistique sur la monarchie Prussienne (Statistikas eseja par Prūsijas monarhiju. Divi izdevumi 1791, 1798)
Pēc viņa nāves palika nepublicēti rokraksti "Mūsdienu politiskā vēsture", "Krievijas likumu kabatas grāmata" "Krievijas hierarhijas vēsture", "Krievijas Impērijas ģeogrāfiskais, vēsturiskais un politiskais apraksts 1812. (5 daļas) u.c.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|