Helita

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Helita
Hallett Station
Helita (Antarktīda)
Helita
Helita
Valsts piederība Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Koordinātas: 72°19′0″S 170°13′0″E / 72.31667°S 170.21667°E / -72.31667; 170.21667Koordinātas: 72°19′0″S 170°13′0″E / 72.31667°S 170.21667°E / -72.31667; 170.21667
Novietojums Borkgrevinka krasts
Stacijas tips vissezonas/vasaras
Atvērta 1957. g.
Slēgta 1973. g.
Personāls ziemā 16[1]
Maksimālā t° +3 °C
Minimālā t° -41 °C

Helita (angļu: Hallett Station) bija Jaunzēlandes un ASV kopēja polārstacija Viktorijas Zemē Rosa jūras rietumu krastā. Atradās Helita pussalas ziemeļu galā Helita ragā. Stacija izbūvēta 1957. gadā sakarā ar Satarptautiskā ģeofizikas gada pētījumu programmu.

Stacijai izraudzītajā vietā Sībī ragā (Seabee Hook) bija liela Adelijas pingvīnu kolonija. Lai atbrīvotu nepieciešamo platību stacijas būvei, tika pārvietoti 7580 pingvīni un norobežota 0,83 ha liela teritorija. Sakarā ar ligzdošanas teritorijas samazināšanu un vides izmaiņām, pingvīnu kolonija samazinājās no 62 900 pāriem 1959. gadā līdz 37 000 pāriem 1968. gadā. Pēc stacijas slēgšanas kolonijas izmērs sāka lēnām atjaunoties un 1998. gadā jau sasniedz 39 000 pārus.[2]

Stacija tika atklāta 1957. gada februārī. Tika izbūvētas dzīvojamās telpas, pētniecības un saimnieciskās ēkas, kā arī balonu pildīšanas ēka, ģeomagnētisko novērojumu ēka un ziemeļblāzmas novērošanas tornis.[3] Stacija bija paredzēta vissezonas pētījumu veikšanai. Galvenās jomas bija ziemeļblāzmu un citu atmosfēras un jonosfēras fizikas pētījumi, ģeomagnētisms, seismoloģija un meteoroloģija. Staciju bija paredzēts izmantot kā pieturas punktu aviapārvadājumos starp Kraistčērču Jaunzēlandē un Makmerdo staciju Rosa salā. 1957. gada novembrī tika veikts pirmais DC3 lidojums uz Helitas staciju. Stacijas apgāde galvenokārt tika īstenota pa jūru, līdz 1961. gada oktobrī uz jūras ledus piezemējās pirmā ar slēpēm aprīkotā LC130 lidmašīna.

1962. gada Ziemassvētku dienā stacijā notika pirmais ugunsgrēks, kas iznīcināja ēku ar pētniecības materiāliem un galdniecību. Otrs ugunsgrēks 1964. gada 6. martā iznīcināja zinātnisko laboratoriju un ziemeļblāzmu torni. Pēc 1964. gada ziemas stacija turpināja darboties tikai kā vasaras stacija bioloģisko novērojumu veikšanai ASV pētniecības programmas vadībā. Bāze turpināja atbalstīt arī nepieciešamās Jaunzēlandes aktivitātes, piemēram Edmunda Hilarija 1967./1968. gada Heršela kalna ekspedīciju.

1973. gadā stacija tika pamesta un tikai reizumis izmantota kā ārkārtas patvērums. No 1986. līdz 2010. gadam tika veikta stacijas likvidācija: ēkas tika sagrautas un sadedzinātas, pārējie atkritumi tika izvesti no Antarktīdas.[4] Bijušajā stacijas vietā tika atjaunotas pingvīnu ligzdošanas vietas. Helita ragā netālu no bijušās stacijas ir ierīkota automatizētā meteoroloģiskā stacija un glābšanas patversme ārkārtas situācijām.

12 ha lielai teritorijai Helita ragā, iekļaujot bijušo stacijas teritoriju, ir piešķirts aizsargājamas teritorijas statuss.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]