Heptarhija
Izskats
Heptarchija (grieķu: ἑπταρχία no ἑπτά — "septiņi"; ἀρχή — "vara") bija septiņas anglosakšu ķēniņvalstis mūsdienu Anglijas dienvidu un austrumu daļā, kas pastāvēja no 6. līdz 8. gadsimtam, kad Eseksa, Saseksa, Kenta kļuva par vasaļvalstīm, un dominēja četras valstis — Mersija, Veseksa, Nortumbrija un Austrumanglija.
9. gadsimtā rietumsakšu ķēniņam Alfrēdam izdevās uzvarēt dāņu vikingus un izveidot vienotu Anglijas Karalisti. 927. gadā Anglijas karalis Etelstans iekaroja vikingu pārvaldīto Jorku un kļuva par pirmo anglosakšu karali, kas valdīja visā Anglijā.
Pirmo reizi Heptarhijas termins lietots 12. gadsimta darbā Historia Anglorum, bet plašāk tas ieviesās tikai 16. gadsimtā.
-
Angļu, sakšu un jūtu ciltis ap 600. gadu
-
Anglosakšu valstis Heptarhijas laikā
-
Anglosakšu valstis un ķeltu valstis 802. gadā
-
Anglosakšu un ķeltu valstis dāņu iekarojumu laikā 886. gadā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |