Alfrēds Lielais

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija)
Anglosakšu valstis t.s. Heptarhijas laikā

Alfrēds Lielais (senangļu: Ælfrēd vai Ælfrǣd, angļu: Alfred the Great) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.

Viens no karaļa Alfrēda devumiem kultūrā bija Orosija (ap 385-418) "Septiņas vēstures grāmatas pret pagāniem" (latīņu: Historiarum Adversum Paganos Libri VII) tulkojums no latīņu valodas, pievienojot sava laika aktualitātes, ieskaitot Vulfstana no Hedebijas stāstu par viņa ceļojumu uz Truso un aistu zemes un tautas paražu aprakstu. Tas ir viens no pirmajiem detalizētajiem baltu cilšu kultūras aprakstiem rakstītajās vēstures grāmatās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis tagadējās Anglijas dienvidos t.s. "Heptarhijas" laika beigu posmā kā Veseksas ķēniņa Ezelvulfa (Ethelwulf) jaunākais dēls. 871. gadā pēc sava brāļa Ezelreda I nāves kļuva par Veseksas ķēniņu. Šajā laikā Britānija pārdzīvoja nepārtrauktus dāņu vikingu uzbrukumus un sirojumus, kas no austrumu piekrastes spiedās arvien tālāk iekšzemē. Sākotnēji Alfrēdam izdevās noslēgt ar dāņiem mieru. Bet tas turpinājās tikai piecus gadus - līdz 878. gadam, kad dāņi atjaunoja savus sirojumus. Tajā pat gadā Alfrēds savāca karaspēku un sakāva dāņus, ieņemot arī viņu cietoksni (vēsturnieki domā, ka tā bijusi Edingtona). Nākamos 14 gadus Alfrēds ziedoja savas valsts nostiprināšanai un attīstībai. Kad Alfrēds jutās jau pietiekami nostiprinājis valsti, viņš sāka paplašināt tās robežas un 886. gadā ieņēma Londonas pilsētu. Drīz pēc tam viņu atzina par visu anglosakšu karali.

Tomēr cīņa ar dāņiem ar to vēl nebeidzās. Viņi 893. gadā atsāka plašu ofensīvu un cīņas turpinājās vairākus gadus pēc kārtas. Veseksas ķēniņvalsts tomēr bija jau pietiekami nostiprinājusies un dāņu uzbrukumus ne tikai izturēja, bet soli pa solim atņēma tiem visu Anglijas teritoriju, izņemot Nortumbrijas ķēniņvalsti, kas tika pievienota Anglijai tikai Edreda valdīšanas laikā 954. gadā.

Vēsturiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī citi anglosakšu ķēniņi aizstāvēja savas zemes pret vikingu iebrucējiem. Tomēr Alfrēds bija vienīgais, kas to darīja veiksmīgi. Tādēļ, ap viņu arvien vairāk sāka pulcēties citi vietējie valdnieki ar savu karaspēku. Ar to sākās Anglijas teritoriālā un politiskā apvienošanās. Alfrēds bija ne tikai veiksmīgs militāro kampaņu organizētājs un vadītājs. Viņš savā valstī bija arī sistemātiskas izglītības iniciators. Būdams pats labi izglītots, viņš senangļu valodā pārtulkoja tā laika svarīgākos darbus vēsturē, filozofijā, jurisprudencē.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pratt, David: The political thought of King Alfred the Great (Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series, 2007) ISBN

9780521803502

  • Pollard, Justin: Alfred the Great : the man who made England, 2006, ISBN 0-7195-6666-5
  • Fry, Fred: Patterns of Power: The Military Campaigns of Alfred the Great, 2006, ISBN 978-1-905226-93-1
  • Giles, J. A. (ed.): The Whole Works of King Alfred the Great (Jubilee Edition, 3 vols, Oxford and Cambridge, 1858)
  • The whole works of King Alfred the Great, with preliminary essays, illustrative of the history, arts, and manners, of the ninth century, 1969, OCLC 28387

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]