Hermanis Klemencs

Hermanis Klemencs; Hermann Clemenz
Personīgā informācija
Dzimis	1846. gada 23. janvārī ; Tērbata, Krievijas impērija (tagad Igaunija)
Miris	1908. gada 28. martā (62 gadi);
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Hermanis Klemencs (vācu: Hermann Karl Eduard Clemenz; dzimis 1846. gada 23. janvārī (v. s.) Tērbatā, miris 1908. gada 28. martā (v. s.)) bija vācbaltiešu šahists un žurnālists.

Dzīve

Klemencs mācijās Tērbatas ģimnāzijā un pēc tam jurisprudenci turienes universitātē. No 1860. gada līdz 1880. gadam viņš bija viens no spēcīgākajiem Krievijas šahistiem. Kopā ar A. Ašarinu un F. Amelungu Klemencs nodibināja Tērbatas Šaha savienību. 1869. gada beigās viņš aizbrauca uz Pēterburgu, kur sekmīgi spēlēja ar daudziem turienes šahistiem. No 1879. gada līdz 1882. gadam un no 1884. gada līdz 1890. gadam Klemencs bija Pēterburgas šaha klubu loceklis. 1881. gada sākumā Pēterburgas turnīrā viņš izcīnīja trešo vietu aiz Čigorina un Alapina. Kopš 1881. gada viņš vadīja šaha nodaļu laikrakstā „Revaler Beobachter“. Pēc tam viņš bija viens no laikraksta „St. Petersburger Herold“ redaktoriem un tā šaha nodaļas vadītājs.^[1] Atklātne, kas sākas ar gājienu 1. h2 — h3 nosaukta Klemenca vārdā un saucas par Klemenca atklātni.^[2]

Klemenca šaha partija

H. Klemencs — F. Eizenšteins

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Pozīcija pēc 22. ... Zd8

Sekoja: 23. Df7+ Zxf7 24. Ze6#

Sekojošā partija, kas noslēdzas ar skaistu mata kombināciju, spēlēta Tērbatā 1862. gada 20. maijā.

H. Klemencs — F. Eizenšteins.

1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lc4 Lc5 4. b4 Lxb4 5. c3 Lc5 6. d4 exd4 7. cxd4 Lb6 8. 0-0 d6 9. Zc3 Ld7 10. e5 dxe5 11. Te1 Zge7 12. Zg5 Le6 13. Lxe6 fxe6 14. Zxe6 Dd6 15. Zxg7+ Kf8 16. Dg4 Lxd4 17. Ze4 Db4 18. Ze6+ Ke8 19. Zf6+ Kf7 20. Zg5+ Kf8 21. La3 Dxa3 22. De6 Zd8 23. Df7+ Zxf7 24. Ze6# 1:0^[3]

Atsauces

↑ Длуголенский Я. Н., Зак В. Г. "Люди и шахматы: Страницы шахматной истории Петербурга — Петрограда — Ленинграда."- Лениздат, 1988.- 61. lpp. (krievu val.) -
↑ David Hooper und Ken Whyld: The Oxford Companion to Chess, Oxford University Press, 2. Auflage 1992, ISBN 0198661649, S. 81.
↑ Baltische Schachbläiter. Heft 7, 1900 — (vācu val.) 325. — 326. lpp.

[1] Длуголенский Я. Н., Зак В. Г. "Люди и шахматы: Страницы шахматной истории Петербурга — Петрограда — Ленинграда."- Лениздат, 1988.- 61. lpp. (krievu val.) -

[2] David Hooper und Ken Whyld: The Oxford Companion to Chess, Oxford University Press, 2. Auflage 1992, ISBN 0198661649, S. 81.

[3] Baltische Schachbläiter. Heft 7, 1900 — (vācu val.) 325. — 326. lpp.

[1]

[2]

[3]