Frīdrihs Amelungs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Amelungs
Friedrich Amelung
Frīdrihs Amelungs
Personīgā informācija
Dzimis 1842. gada 11. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbata, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1909. gada 8. martā (66 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augstskola Tērbatas universitāte

Frīdrihs Amelungs (vācu: Friedrich Ludwig Balthasar Amelung; dzimis 1842. gada 11. martā (v. s.) Tērbatā, miris 1909. gada 8. martā (v. s.) Rīgā) bija vācbaltu vēsturnieks, rūpnieks un šahists.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdrihs Amelungs ir cēlies no ģimenes, kurā šahu spēlēja jau vairākās paaudzes. Šahu spēlēt viņš iemācījies 12 gadu vecumā un tā aizrāvies tās noslēpumu izzināšanā, ka jau pēc četriem gadiem 1860. gadā sekmīgi spēlējis Rīgā, Tērbatā, Rēvelē, citās mazākās Baltijas pilsētās un arī Pēterburgā. Tur 1960. gada decembrī spēlējis ar pazīstamo krievu šahistu ģenerāli I. Šumovu. 1862. gadā vasarā F. Amelungs, būdams Tērbatas universitātes students, devies izpriecas braucienā uz Vāciju. Tur ticies ar spēcīgo vācu šahistu F. Hiršfeldu un divas partijas uzvarējis, divas zaudējis. Saņēmis ieteikuma vēstules viņš devies uz Berlīni, kur sekmīgi cīnījies ar G. Neimani, O. Holdheimu, Ā. Andersenu un E. Šalloppu. Šo ceļojumu viņš uzskatīja par sekmīgāko posmu sava šahista praktiķa karjerā. Amelungs studējis Tērbatas universitātē līdz 1864. gadam, bet pēc tam dzīvojis Katarinā (Tērbatas apkaimē) mantojumā ceļā iegūtajā spoguļrūpnīcā. Šai laikā Amelungam visai reti bija izdevība pievērsties šaha spēlei. 1869. gadā viņš Pēterburgā spēlēja ar I. Šumovu. Pēc tam Maskavā sastapās ar kņazu S. Urusovu un vēl vairākiem Maskavas šahistiem. 1877. gadā Amelung Pēterburgā izspēlēja mačus ar A. Ašarinu un E. Šifersu, uzvarēdams pirmo, bet zaudēdams otram. Tērbatas laikrakstā "Dörptsche Zeitung" Amelungs publicēja savus ziņojumus Dorpater Schachberichte ("Tērbatas šaha ziņas"), kas ievērojami sekmēja turienes šaha dzīvi. No 1879. gada līdz 1885. gadam viņš dzīvoja Rēvelē un aktīvi piedalījās tās šaha dzīvē.

Viņš turpināja savus pārskatus ar virsrakstu Revaler Schachberichte, publicējot tos turienes laikrakstā "Revaler Beobachter". No 1882. — 1885. gadam viņš vadīja H. Klemenca 1881. gadā šai laikrakstā dibināto šaha nodaļu. Uzturoties Rēvelē 1883. gadā iznāca viņa brošūra 30 Revaler Schachpartie ("30 Rēveles šaha partijas"). 1885. gadā Amelungs atgriezās Katarinā. Šeit viņš apkopoja visu, kas attiecās uz Baltijas šaha vēsturi un no 1889. gada līdz 1901. gadam publicēja almanahu Baltische Schachblätter astoņās burtnīcās. 1892. gadā savas spoguļrūpnīcas 100 gadu pastāvēšanas jubilejā Amelungs organizēja šaha partijas dzīvo uzvedumu, kurā tika izspēlēta viņa kādreiz uzvarēta partija pret kņazu Urusovu. Pēc A. Ašarina nāves no 1896. gada decembra viņš bija laikraksta Düna Zeitung šaha nodaļas redaktors. Amelung bija viens no Baltijas šaha savienības dibinātājiem un pirmais tās sekretārs no 1898. gada līdz 1901. gadam. 1902. gadā Amelungs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un nodevās savām literārām un vēsturiskām interesēm.[2][3]

Etīdes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F. Amelungs
Ridasche Rundschau, 1907
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess blt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess klt45.svg
Chess kdt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Uzvara
1. Le2+ Kd2 2. Ka2 Kc3 3. Tb3+ Kd2 4. Td3+ Kxe2 5. Tc3 Kd2 6. Kb2 1:0.
F. Amelungs
Deutsches Wochenschach, 1896
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess klt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess rdt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Neizšķirts
1. h6 ! gxh6 2. Kf3+ Kb1 3. Tb2+ ! Kxb2 4. Kg2 1/2-1/2
F. Amelungs
Düna Zeitung, 1905
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess klt45.svg
Chess blt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess blt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rdt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Uzvara
1. Kb7 ! Texb2+ 2. Kc6 Tb8 3. Lb7!! R1xb7 (3... T8xb7 4. a8D+ Tb8 5. Dxa6) 4. a8D ! Txa8 5. Kxb7 Tc8 6. c6 ! h3 7. c5 1-0

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltische Culturstudien aus den vier Jahrhunderten der Ordenszeit (1184-1561), Dorpat 1884
  • Baltischer kulturhistorischer Bilder-Atlas, Dorpat 1886-1887
  • Baltische Schachblätter, 8 Hefte (1889-1891; 1893; 1898; 1900-1901)
  • „Das Endspiel von Thurm gegen Springer“, Deutsche Schachzeitung, 1900 (55), S. 1-5, 37-41, 101-105, 134-138, 198-202, 261-266.
  • „Das Endspiel von Thurm und Springer gegen die Dame“, in: Deutsche Schachzeitung, 1901 (56), S. 193-197, 225-229.
  • „Die Endspiele mit Qualitätsvortheil, insbesondere das Endspiel von Thurm und Läufer gegen Läufer und Springer“, Deutsche Schachzeitung, 1902 (57), S. 265-268, 297-300, 330-332.
  • „Zum Endspiel der Dame gegen Läufer und Springer“, Deutsches Wochenschach, 1903, S. 384

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, XX.lpp., 16. lpp. ISBN 5-85 270-005-3
  2. "Baltijas šaha slavas dibinātājs" — Šaha Māksla :Latvijas Šaha savienības oficiāls orgāns [žurnāls]. Rīga : Seglenieks, Nr.46, 92. lpp., 1937-1939.
  3. Friedrich Amelung. Von Paul Kerkovius. — "Baltische Schachblätter". Herausgegeben von Karl Behting und Paul Kerkovius. Heft 11, S. 3, Riga, 1908 (vāciski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]