Pāriet uz saturu

Hermonasa

Vikipēdijas lapa
Hermonasa
Ἑρμώνασσα
Hermonasas izrakumu vieta.
Hermonasa (Krievija)
Hermonasa
Hermonasa
Atrašanās vieta Valsts karogs: Krievija Krievija
Reģions Sindika
Koordinātas 45°13′08″N 36°42′52″E / 45.21889°N 36.71444°E / 45.21889; 36.71444Koordinātas: 45°13′08″N 36°42′52″E / 45.21889°N 36.71444°E / 45.21889; 36.71444
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Sengrieķu, sindu
Piezīmes
Izrakumi no 1952. gada
Arheologi I. Zeests
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve "Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskais komplekss

Hermonasa (grieķu: Ἑρμώνασσα) ir sengrieķu-sindu pilsēta Tamaņas pussalā, kas pašlaik ir iekļauts "Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskā kompleksa teritorijā.

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Senā apmetne šeit izveidojās 6. gadsimta pr.Kr. pirmajā pusē. Hermonasas pilsētu dibināja ne vēlāk, kā 6. gadsimta pr.Kr. beigās un tālāk praktiski bez pārtraukuma turpināja pastāvēt, mainot vienīgi izmērus un nosaukumus. 4. gadsimtā pr.Kr. vienlaicīgi ar Sindiku Hermonasu iekļāva Bosfora valstī.

Koloniju dibināja meotu un sindu apdzīvotajā teritorijā, kas toreiz saucās Sindika. Tā atradās Tamaņas pussalas dienvidu daļā uz plaša piekrastes plakankalnes, un gar krastu stiepās līdz pat mūsdienu Novorosijskai. Ziņu, ka Hermonasa atrastos Sindikas sastāvā, nav. Iespējams, ka tā atradās dubultā grieķu-sindu pārvaldē.

Pirmajos gadsimtos caur Hermonasu notika Bosfora tirdzniecības darījumi ar alaniem.

Arheoloģiskie izrakumu gaitā šeit atrasti marmora frīzes fragmenti no Afrodītes tempļa ar gigantu attēliem, 4. gadsimta pr.Kr. Bosfora zelta monētu depozīts, bet kurgānveida nekropolē atrasts 4. gadsimta pr.Kr. marmora sarkofāgs, kas bija izgatavots pēc grieķu tempļa formas.

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Pēc Arriana ziņām pilsētas dibināšanā piedalījās grieķi-eolieši Semandra no Mitilēnas vadībā. Pēc viņa nāves pilsētā sāka valdīt viņa atraitne, Hermonasa. Viņas vārdā pilsēta arī nosaukta. Bet pēc Dionīsija dibināšanā piedalījās grieķi-jonieši Hermona vadībā, kura vārdā kolonija ieguva savu nosaukumu. Pēc V. Blavatska domām Arheanaktīdi (pirmie Bosfora valdnieki) bija cēlušies no dižciltīgas Mitilēnas dzimtas, kas pārcēlās uz Hermonisu.[1] Pilsētas nosaukums var nozīmēt arī "Hermeja (t.i. tirdzniecības) salu" (sengr. Ἑρμαῖος νῆσος; doriešu νᾶσος "sala").

Pētījumi un izrakumi

[labot | labot pirmkodu]
  • I. Zeests (1952, 1955—1957 un 1965—1970)
  • A. Korovina (1971—1988)
  • S. Finogenova (1989—2007)
  • T. Iljina (no 2007. gada)

Pilsētas izpēte

[labot | labot pirmkodu]

Arheoloģisko izrakumu gaitā noskaidroja, ka:

  • pilskalna kultūrslānis vietām sasniedz 12 metrus,
  • no pilsētas dibināšanas brīža celtnes būvēja tikai no akmens, turklāt namos atradās krāsnis, saimniecības bedres un graudu glabātuves (atrastas kviešu un miežu graudu paliekas),
  • namu galvenie tipi bija viena un divu stāvu būves, klātas ar dakstiņu vai kamkas (sausa jūras zāle) jumtiem,
  • nami tika celti uz akmens pamatiem ar kaļķa javas grīdām,
  • daudzas celtnes kolonijā lietoja 50 līdz 100 gadus un pēc tam pārbūvēja,
  • vienus un tos pašus akmens blokus izmantoja vairākas reizes, dažreiz par vairākus gadsimtus,
  • starp atradumiem izceļas akmens mērtrauki ("oinohoji"), un uz viena no tiem izgrebta zīme ar Apolodora vārdu,
  • atrastas 6. gadsimta pr.Kr. apgleznotu vāžu paliekas,
  • vienā vietā atklāts izdedžu slānis ar keramikas paliekām, kuru starpā daudz 3. gadsimta pr.Kr. sarkanfigūru tases un bļodiņas.

Nekropole

[labot | labot pirmkodu]

Hermonasas nekropole atrodas uz rietumiem, dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no pilsētas, un to veido daudzi kurgānu apbedījumi (5-6 km rādiusā), kas savienoti ar trim galvenajiem senajiem ceļiem, pie kuriem tos izveidoja. Nozīmīgākās ir Rietumu kapenes 2 km garumā no nelielas gravas, kas norobežo tās no pilsētas līdz kurgānam "Tamaņa-21" pie platas un dziļas gravas nogāzes. Kapenes aizņem piekrastes joslu starp Ļebedeva ielu un piekrastes krauju.

Hermonasas nekropoles atradumi ir pasaulē plaši pazīstami un izstādīti Krievijas Valsts vēstures muzejā un Ermitāžas zelta krātuvē.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Античные государства Северного Причерноморья. Серия: Археология СССР. [Т. 9] М.: 1984. 82 с.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]