Hija

Hija
Χίος
Hija
Ģeogrāfija
Izvietojums	Egejas jūra
Koordinātas	38°24′N 26°1′E
Platība	842,5 km²
Augstākais kalns	Pelinejs 1297 m
Administrācija
Grieķija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	51 930 (2011)
Blīvums	62/km²
Hija Vikikrātuvē

Hija (grieķu: Χίος Khíos, Híos, turku: Sakız Adası) ir piektā lielākā Grieķijas sala, atrodas Egejas jūrā ap 7 km no Anatolijas krasta. No Turcijas to atdala Hijas jūras šaurums. Pazīstama kā "mastikas sala".

Platība 842,5 km², apmēram 50 km gara ziemeļu—dienvidu virzienā, 13—24 km plata. Sala ir kalnaina, augstākā virsotne ir Pelinejs (1297 m v.j.l.). Hiju veido kaļķakmeņi un slānekļi. 2011. gadā iedzīvotāju skaits uz salas sasniedza 51,9 tūkstošus. Salas lielākajā pilsētā Hijā (ostas pilsēta) dzīvo 23,7 tūkstoši cilvēku (2001. gada dati).

Ievērojams ir Hijas Neamoni klosteris, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, viduslaiku ciemati.

Tiek uzskatīts, ka Hijā dzīvojis Homērs. Kādu laikposmu (pirms mūsu ēras) bija pazīstama kā viena no labāk pārvaldītajām vietām Grieķijā. Romiešu un bizantiešu periodā uzplauka tirdzniecība (visvairāk tika pārdoti vīni). 11. gadsimtā salu okupēja Seldžuku dinastija, vēlāk — Dženova. No 1566. gada atradusies Osmaņu impērijas sastāvā. 1822. gadā Grieķijas Neatkarības karā daudzi kristīgie salas iedzīvotāji tika nogalināti vai pārdoti verdzībai. Atkal iekļauta Grieķijas sastāvā pēc Balkānu kariem (1912—1913).

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)