Hiperoni
Hiperoni (no grieķu hyper - pāri, virs) ir subatomāras daļiņas (barioni), kas ir smagākas par nukloniem un kam piemīt tā saucamā dīvainība, jo tie satur s kvarku.
Visi hiperoni pieder pie fermioniem, jo tiem ir pusvesels spins, un adroniem, jo iesaistās stiprajā mijiedarbībā. Hiperoni ir nestabilas daļiņas, kas sekundes miljardo daļu laikā sabrūk par protonu vai neitronu un vienu vai vairākiem mezoniem. Hiperoni, tāpat kā nukloni, sastāv no 3 kvarkiem, taču to sastāvā ir ne tikai u kvarki un d kvarki, bet arī vismaz viens s kvarks. Neparastā omega mīnus daļiņa sastāv no trim s kvarkiem un sabrūkot dod citus hiperonus un mezonus.
Hiperonu tipi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lambda hiperons (Λ)
- Sigma hiperons (Σ)
- Ksi hiperons (Ξ) - satur 2 s kvarkus
- Omega hiperons (Ω) - sastāv no 3 s kvarkiem
Hiperonu iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hiperoni eksperimentāli pirmo reizi iegūti 1950. gados. Tos iegūst daļiņu paātrinātājos, kā arī novēro kosmisko staru mijiedarbībā ar atmosfēru.
Neitrālais lambda hiperons bija pirmais eksperimentālais pierādījums s kvarka eksistencei.
Iedarbojoties uz atoma kodolu ar kaoniem, var iegūt tā saucamos hiperkodolus - atoma kodolus, kas viena protona vai neitrona vietā satur hiperonu. Diemžēl hiperkodoli, tāpat kā paši hiperoni, ir nestabili.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
|