Hivi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hivi (tiešs latviskojums no vācu: Hiwi, kas ir saīsinājums no vācu: Hilfswilliger) bija brīvprātīgie Vērmahta izpalīgi, kuri nāca no okupēto Padomju Savienības teritoriju iedzīvotāju vidus un karagūstekņiem. Otrā pasaules kara sākumā viņi izpildīja sanitāru, pavāru, šoferu, sapieru un citus darbus. Karam ritot uz priekšu un Trešā Reiha zaudējumiem pieaugot viņus sāka izmantot arī cīņās pret partizāniem. Latviešu valodā tika izmantots jēdziens Vācu armijas izpalīgi.[1]

Vāciskais nosaukums tulkojams kā “Palīdzēt gatavais”. Sākotnēji “hivi” nēsāja padomju formu, tikai bez jebkādām piederības zīmēm. Vēlāk viņi tika ietērpti Trešā Reiha formās. Par piederību “hivi” parasti liecināja īpašs apsējs uz rokas, kuram virsū bija uzraksts: “Im Dienst der Deutschen Wehrmacht”.[2] Sievietēm, kuras pildīja izpalīdžu dienestu (pavāres, sanitāres un citi līdzīgi darbi), bija uzraksts: “Deutsche Wehrmacht”, bet tas nebija obligāts nosacījums sievietēm. Katrs “hivi” saņēma pilnu uzturdevu lielumā, kas atbilda vācu karavīru uzturdevai. Pēc 2 mēnešu dienesta “hivi” varēja saņemt arī algu un papildus uzturdevu.

Kopš Trešā Reiha austrumu kampaņas sākuma “hivi” skaits nepārtraukti sāka augt. 1942. gadā tas sasniedz 200 000 cilvēku, bet 1943. gadā jau 600 000. Lai risinātu ar “hivi” saistītos jautājumus, tika radīts īpašs amats. 1943. gadā hivī tika iekļauti vācu divīzijas standartsastāvā ( ap 2000 vienā Vērmahta divīzijā). Pēc 1945. gada februāra datiem “hivi” skaits esot bijis 600 000 cilvēku sauszemes spēkos, 50 000 - 60 000 gaisa spēkos, bet ap 15 000 jūras spēkos. Arturs Silgailis savā darbā “Latviešu leģions” dod aptuvenu latviešu skaitu “hivi” dienestā, kas bija 12 159.[1]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Arturs Silgailis “Latviešu leģions”, Rīga, 2006., 280.lpp
  2. Дробязко С. И., А Каращук Русская Освободительная Армия М., Эксмо, 2004. С.7.