Hjū Everets

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hjū Everets
Hugh Everett III
Hjū Everets 1964. gadā
Hjū Everets 1964. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 11. novembrī
Vašingtona, ASV
Miris 1982. gada 19. jūlijā (51 gada vecumā)
Virdžīnija, ASV
Dzīves vieta ASV
Pilsonība ASV
Tautība amerikānis
Bērni Elizabete Evereta, Marks Olivers Everets
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Matemātiskā optimizācija
Spēļu teorija
Akadēmiskais amats zinātņu doktors
Alma mater Amerikas katoļu universitāte
Prinstonas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Daudzu pasauļu interpretācija
Evereta teorēma[1][2][3]

Hjū Everets (1930. gada 11. novembrī - 1982. gada 19. jūlijā) bija amerikāņu fiziķis, kas pirmo reizi kvantu fizikā ierosināja daudzu pasauļu interpretāciju, ko viņš pats dēvēja par "relatīvo stāvokli".

Nesagaidījis atsaucību par savu koncepciju no fiziķu sabiedrības[4], Everets pēc doktora grāda iegūšanas pārtrauca nodarboties ar fiziku. Vēlāk viņš pievērsās matemātikai un izstrādāja vispārinātu Lagranža reizinātāju izmantošanu operāciju izpētei, veiksmīgi pielietojot to komerciāli kā aizsardzības analītiķis un konsultants. Viņš bija precējies ar Nensiju Goru (N'ancy Everett née Gore). Viņiem bija divi bērni: Elizabete Evereta un Marks Olivers Everets, kurš kļuva par mūzikas grupas Eels līderi (frontmen). Miris 1982. gada 19. jūlijā no pēkšņas sirdslēkmes.

Dzīve un darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

H. Everets dzimis un audzis Vašingtonā. Viņa vecāki šķīrās, kad viņš vēl bija bērns. No septiņu gadu vecuma viņu audzināja mātes pamāte un viņas tēvs.[5]

1953. gadā Hjū Everets absolvēja Amerikas katoļu universitāti (The Catholic University of America) ķīmijas inženierijā, lai gan viņš bija pabeidzis arī pietiekamus kursus matemātikas grādam. Pēc tam Everetam tika piešķirta Nacionālā zinātnes fonda stipendija, kas viņam ļāva pēcdiploma studijām apmeklēt Prinstonas Universitāti. Viņš sāka studēt Prinstonas Universitātes matemātikas katedrā, bet pamazām pārgāja uz fizikas studijām.[5]

Pēc Prinstonas Universitātes absolvēšanas 1956. gada septembrī Everets tika uzaicināts pievienoties Pentagona jaunizveidotajai ieroču sistēmu novērtēšanas grupai (Weapons Systems Evaluation Group - WSEG), kuru pārvaldīja Aizsardzības analīzes institūts (Institute for Defense Analyses). 1957. gadā viņš kļuva par WSEG Fizikas un matemātikas zinātņu nodaļas direktoru. Pēc īsa pārtraukuma, lai Prinstonā aizstāvētu disertāciju par kvantu teoriju, Everets atgriezās WSEG un turpināja savus pētījumus, no kuriem lielākā daļa joprojām ir klasificēti. Viņš strādāja pie dažādiem pētījumiem par Minuteman raķešu projektu, kas tolaik tika uzsākts, kā arī pie ietekmīga pētījuma par lielo kodolieroču kampaņu izplatību un ietekmi (The Distribution and Effects of Fallout in Large Nuclear Weapon Campaigns).[6][7]

1959. gada martā un aprīlī Everets apmeklēja Kopenhāgenu, lai tiktos ar Kopenhāgenas kvantu mehānikas interpretācijas "tēvu" Nīlsu Boru. Vizīte bija pilnīgi neveiksmīga; Everets nespēja pavēstīt savu galveno ideju, ka Visumu teorētiski var aprakstīt ar objektīvi pastāvošu universālu viļņu funkciju (kas nepakļaujas sabrukumam); Bora un citu Kopenhāgenas zinātnieku skatījumā tā bija vienkārši ķecerība. Taču Kopenhāgenā viņš sāka strādāt pie jaunas idejas — izmantot vispārinātus Laganža reizinātājus matemātiskai optimizācijai.[1]

1983. gada 19. jūlijā, 51 gada vecumā Everets nomira ar sirdslēkmi.[8] Būdams pārliecināts ateists[5], viņš bija lūdzis, lai viņa mirstīgās atliekas pēc viņa nāves tiktu iznīcinātas. Evereta sieva vairākus gadus saglabāja viņa pelnus urnā, pirms izpildīja šo lūgumu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Claude Lemaréchal. «Lagrangian relaxation». In Michael Jünger and Denis Naddef. Computational combinatorial optimization: Papers from the Spring School held in Schloß Dagstuhl, May 15–19, 2000. Lecture Notes in Computer Science 2241. Berlin : Springer-Verlag, 2001. 112–156. lpp. ISBN 3-540-42877-1. doi:10.1007/3-540-45586-8_4.
  2. Everett, Hugh, III (1963). "Generalized Lagrange multiplier method for solving problems of optimum allocation of resources". Operations Research 11 (3): 399–417. doi:10.1287/opre.11.3.39. Arhivēts no oriģināla 2011-07-24.
  3. H. Everett. «Recursive games». Contributions to the Theory of Games, Volume 3. Annals of Mathematics Studies. Princeton University Press, 1957. 67–78. lpp. ISBN 978-0-691-07936-3. (Reprinted in Harold W. Kuhn, ed. Classics in Game Theory, Princeton University Press, 1997. ).
  4. https://www.scientificamerican.com/article/hugh-everett-biography/
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Peter Byrne. The Many Worlds of Hugh Everett III: Multiple Universes, Mutual Assured Destruction, and the Meltdown of a Nuclear Family. Oxford University Press, 2010. 29. lpp. ISBN 978-0-19-955227-6.
  6. Hugh Everett III and George E.Pugh, "The Distribution and Effects of Fallout in Large Nuclear-Weapon Campaigns", in Biological and Environment Effects of Nuclear War, Hearings Before the Special Sub-Committee on Radiation of the Joint Congressional Committee on Atomic Energy, June 22–26, 1959, Washington, D.C., U.S. Government Printing Office, 1959.
  7. Cf. Dr. Linus Pauling Nobel Peace Prize 1962 lecture (and reprinted in Peace by Frederick W. Haberman, Irwin Abrams, Tore Frängsmyr, Nobelstiftelsen, Nobelstiftelsen (Stockholm), published by World Scientific, 1997 ISBN 981-02-3416-3), delivered on December 11, 1963, in which he mentioned the work by Pugh and Everett regarding the risks of nuclear profliferation and even quoted them from 1959. Pauling said: "This is a small nuclear attack made with use of about one percent of the existing weapons. A major nuclear war might well see a total of 30,000 megatons, one-tenth of the estimated stockpiles, delivered and exploded over the populated regions of the United States, the Soviet Union, and the other major European countries. The studies of Hugh Everett and George E. Pugh [21], of the Weapons Systems Evaluation Division, Institute of Defense Analysis, Washington, D.C., reported in the 1959 Hearings before the Special Subcommittee on Radiation, permit us to make an estimate of the casualties of such a war. This estimate is that sixty days after the day on which the war was waged, 720 million of the 800 million people in these countries would be dead, sixty million would be alive but severely injured, and there would be twenty million other survivors. The fate of the living is suggested by the following statement by Everett and Pugh: 'Finally, it must be pointed out that the total casualties at sixty days may not be indicative of the ultimate casualties. Such delayed effects as the disorganization of society, disruption of communications, extinction of livestock, genetic damage, and the slow development of radiation poisoning from the ingestion of radioactive materials may significantly increase the ultimate toll.' ..."
  8. Mark Oliver Everett, Things the Grandchildren Should Know, ISBN 978-0-316-02787-8

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]