Horvātija Hābsburgu impērijā

Horvātija bija daļa no Hābsburgu impērijas (vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas) sākot no 1527. gada, kad Horvātijas dižciltīgie pievienojās Hābsburgiem, lai aizsargātu sevi pret Osmaņu impērijas iebrukumiem, līdz 1918. gadam, kad sabruka Austroungārija.

Šajā laika posmā Horvātija piedzīvoja vairākas administratīvas pārmaiņas:

Hābsburgu impērijas laikā (1527—1804): Horvātija bija atsevišķa karaliste, bet Hābsburgu dinastijas pakļautībā. Tai bija zināma autonomija, īpaši attiecībā uz iekšpolitiku, bet ārpolitika un militārie jautājumi tika kontrolēti no Vīnes.
Austrijas impērijas laikā (1804—1867): Pēc Napoleona kariem un Svētās Romas impērijas iziršanas, tika izveidota Austrijas impērija, un Horvātija tika iekļauta tās sastāvā. Šajā periodā impērija ieviesa centralizētāku pārvaldi, kas samazināja Horvātijas autonomiju.
Austroungārijas laikā (1867—1918): Pēc Austroungārijas kompromisa (Ausgleich) 1867. gadā, impērija tika sadalīta divās daļās: Austrijas un Ungārijas karalistēs, kas kopā veidoja Austroungāriju. Horvātija kļuva par daļu no Ungārijas Karalistes sastāvā esošās Horvātijas-Slavonijas karalistes, saglabājot zināmu autonomiju, bet joprojām bija pakļauta Ungārijas politiskajai un administratīvajai ietekmei.

Horvātijas statuss un autonomijas līmenis mainījās atkarībā no politiskās situācijas impērijā un reģionā. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un konfliktiem, Hābsburgu valdīšanas laikā Horvātija piedzīvoja arī modernizācijas un attīstības periodus, kas veicināja nacionālās identitātes veidošanos.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Horvātija Hābsburgu impērijā.