Huidžou

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Huidžou
惠州
prefektūras līmeņa pilsēta
Huidžou
Huidžou (Ķīna)
Huidžou
Huidžou
Huidžou (Guanduna)
Huidžou
Huidžou
Koordinātas: 23°06′43″N 114°24′58″E / 23.11194°N 114.41611°E / 23.11194; 114.41611Koordinātas: 23°06′43″N 114°24′58″E / 23.11194°N 114.41611°E / 23.11194; 114.41611
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Guanduna
Centrs Huičena
Rajoni; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 10 922 km2
 • pilsēta 2 672 km2
Augstums 15 m
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 • prefektūras līmeņa pilsēta 4 598 402
 • vieta 44
 • blīvums 421/km²
 • urbānā teritorija 1 579 818
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.huizhou.gov.cn
Huidžou Vikikrātuvē

Huidžou (ķīniešu: 惠州, piņjiņs: Huìzhōu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Guandunas provincē Ķīnas dienvidos, viena no Pērļu upes deltas aglomerācijas pilsētām. Izvietojusies provinces vidusdaļā Dienvidķīnas jūras krastā. Robežojas dienvidrietumos ar Šeņdžeņu, rietumos — ar Dunguaņu un provinces galvaspilsētu Guandžou, ziemeļos — ar Šaoguaņu, bet austrumos — ar Hejuaņu un Šaņvei. Municialitātē ir divi galvenie urbānie centri — pati Huidžou (Huičenas rajons; 1580 000 iedzīvotāji) Dundzjanas upes krastā un 30 km attālā ostas pilsēta Huijana (765 000 iedzīvotāju) jūras krastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavasara un Rudens periodā šajā apvidū pastāvēja senā Luolou valsts. 214. gadā tika izveidots Boluo apriņķis, kuram piederēja arī Huidžou. Vēlākos laikos Huidžou piederējusi arī Dunguaņas un Sudžou apriņkiem. Sunu dinastijas laikā (960–1279) Huidžou bija Huijanas prefektūras centrs.[1] Minu dinastijas laikā 1385. gadā jūras krastā cīņai ar pirātiem tika dibināta Pinhai pilsētiņa, kas mūsdienās ir viens no Huidžou vēstures un kultūras pieminekļiem.

1956. gadā tika nodibināts Huijanas speciālais apgabals. 1979. gadā tika atdalītas Šeņdžeņa un Baoaņa, bet 1988. gadā Huijanas apgabals tika sadalīts Huidžou, Dunguaņas, Hejuaņas un Šaņvei pilsētās.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Huidžou municipalitātē izveidotas vairākas speciālās attīstības zonas. Galvenās rūpniecības nozares ir autobūve, ķīmiskā rūpniecība, elektronika, tekstilrūpniecība, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un citas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]