Sunu dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par vadnieku dinastiju. Par citām jēdziena Sun nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sun dinastijas teritorija Ziemeļu Sun posmā
Sun dinastijas teritorija Dienvidu Sun posmā

Sunu dinastija (ķīniešu: 宋朝, piņjiņs: Sòng Cháo), tiek saukta arī par Sun, Song vai Songu dinastiju, bija dinastija, kas valdīja Ķīnā no 960. līdz 1279. gadam. Pirms Sunu dinastijas Ķīnā bija Piecu dinastiju un Desmit valstu laiks un pēc viņiem valdīja Juaņu dinastija.

Sun dinastiju 960. gadā nodibināja Džao Kuanjiņs (Taidzu), kurš, kā Vēlās Džou dinastijas armijas vadītājs, veica apvērsumu un sagrāba varu. Turpmākajās desmitgadēs dinastijai izdevās iekarot mazākās Dienvidķīnas valstis un apvienot gandrīz visu Ķīnu, taču tai no ziemeļiem draudēja Liao karaliste, kuru vēlāk nomainīja agresīvā jučenu valsts.

Dinastijas laiks dalās divos posmos – Ziemeļu (960-1127), ar galvaspilsētu Kaifenā, kad dinastija kontrolēja Ķīnas lielāko daļu, un Dienvidu (1127-1279), ar galvaspilsētu Handžou. Dienvidu posms sākās pēc kara ar jučenu Dzjiņ dinastiju, kad Sun dinastija zaudēja Ķīnas ziemeļu daļu ar vēsturisko valsts centru, taču dienvidos šajā laikā dzīvoja ap 60% valsts iedzīvotāju un te atradās labākā lauksaimniecības zeme.

1211. gadā Čingizhana vadītie mongoļi uzbruka Dzjiņ dinastijas valstij un galīgi to pakļāva 1234. gadā. 1250. gadā mongoļi sāka uzbrukumu Sun dinastijas zemēm Ķīnas dienvidos. 1276. viņi ieņēma galvaspilsētu un 1279. gadā iznīcināja pēdējos Sunu karaflotes spēkus, tādējādi apvienojot Ķīnu zem mongoļu Juaņu dinastijas (1271-1368) varas.

Sun dinastijas valdīšanas laikā Ķīna kļuva par bagātāko, tehniski attīstītāko un visvairāk apdzīvoto valsti pasaulē. Iedzīvotāju skaita dubultošanās 10. un 11. gadsimtā bija iespējama, jo zemkopībā plašāk sāka izmantot Dienvidķīnas zemes un ieviesās produktīvākas rīsu šķirnes. Iedzīvotāju skaita pieaugums arī noveda pie straujākas pilsētu izaugsmes un ekonomikas attīstības. Parādījās pirmās pilsētas, kurās dzīvoja vairāk nekā 1 miljons cilvēku. Pirmo reizi pasaulē sāka lietot papīra naudu. Šajā laikā Ķīnā pirmo reizi tika izveidota pastāvīga kara flote, ieviests kompass un pirmo reizi lietots šaujampulveris. Valsts pārvaldē notiek pāreja no militārās aristokrātijas varas uz birokrātiskā civildienesta varu.[1]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus jau esošajai kokgriezuma drukai 11. gs. tiek izgudrota saliekamā šrifta druka, kas ļauj paātrināt literatūras un zināšanu izplatīšanos iedzīvotājos. Šajā laikā filozofi pārdomā klasiskos konfūcisma tekstus un rada neo-konfūcismu.

Uzplauka mākslas. Atkal pastiprinājās budisma ietekme literatūrā un mākslā. Arhitekti cēla aizvien augstākas pagodas, no kurām augstākā sasniedza 110 metrus. Attīstījās glezniecība, mūzika un dzeja.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]