Hāni
Hāni (vācu: Hane, von Hahn) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Krievijā. Ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc viena uzskata dzimta cēlusies no pārvācotiem vendu dižciltīgajiem.[nepieciešama atsauce] Egkehards Hāne (vācu: Egkehardus Hane) jeb Gailis (latīņu: Eggehardus Gallus) pieminēts kā Mēklenburgas firsta Johana I (1237—1264) bruņinieks un padomnieks. Kopš 14. gadsimta sākuma Hānes dzimta pazīstama arī Livonijā, bet tieša saistība ar Mēklenburgas dzimtu nav pierādāma.
Livonijas ordeņa bruņinieks Reimārs Hāne 1310. gadā bija Kuldīgas komturs, 1314.—1316. gadā Paides komturs, bet 1323. gadā Cēsu komturs. 1324.—1328. gadā viņš bija Livonijas ordeņa mestrs. 1318. gadā pieminēts arī viņa brālis Dānijas ķēniņa vasalis Johans Hāne. 1476. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs Heinriham Hānam piešķīra Pastendes muižu, kas bija fon Hānu dzimtīpašumā līdz pat 1920. gada agrārajai reformai.[1]
Krievijas impērijas Hānu dzimtas pamatlicējs bija Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts Hāns (miris 1799), kas esot ieviesis pasta zīmogu sūtījumu apmaksai. Viņa dēli ierakstīti Pēterburgas guberņas bruņniecības matrikulā, bet mazdēli 1848. gadā uzņemti Sāmsalas bruņniecības matrikulā.[2] 1862. gadā Krievijas valdība Hāniem piešķīra baronu titulu.
Kurzemes Hāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793—1862) — Kurzemes civilgubernators (1824—1827), Vidzemes civilgubernators (1827—1829), Krievijas senators un Impērijas valsts padomes loceklis, Aizupes muižas īpašnieks
- Arveds fon Hāns (1872—1948), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis
-
Kurzemes gubernators Pauls Teodors fon Hāns -
Vilces muižnieks Johans Frīdrihs Vilhelms fon Hāns (Dērings, 1849)
Krievijas Hāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eižens Hāns (Eugen Kaspar von Hahn, Евгений Фёдорович Ган, 1807—1874) — senators
- Aleksandrs Hāns (Александр Фёдорович Ган, 1809—1895) — ģenerālis
- Dmitrijs Hāns (Дмитрий Карлович Ган, 1830—1907) — ģenerālis, Krievijas impērijas robežsardzes izveidotājs
- Sergejs Hāns (Сергей Дмитриевич Ган, 1860—1914) — īstenais slepenpadomnieks, Krievijas Valsts bankas direktors
-
Krievijas impērijas senators Eižens Kaspars fon Hāns (1807–1874) -
ģenerālis Aleksandrs Hāns (1809—1895) -
Krievijas Valsts bankas direktors Sergejs Hāns (1860—1914) -
filozofe Jeļena Blavatska, dzimusi Helēna fon Hāna (1831—1891)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Georg Christian Friedrich Lisch: Geschichte und Urkunden des Geschlechts Hahn. 4 Bände. Schwerin, 1844-1856.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 3, 2: Kurland. [1]
- The House of the Barons von Hahn in Courland
|