Pastende

Vikipēdijas lapa
Pastende
Lielciems
Pastendes muiža
Pastendes muiža
Pastende (Latvija)
Pastende
Pastende
Koordinātas: 57°13′28″N 22°31′16″E / 57.22444°N 22.52111°E / 57.22444; 22.52111Koordinātas: 57°13′28″N 22°31′16″E / 57.22444°N 22.52111°E / 57.22444; 22.52111
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pagasts Ģibuļu pagasts
Pirmoreiz minēts 1288. g.
Platība
 • Kopējā 2,43 km2
Augstums 54 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 662
Mājaslapa http://www.gibulupagasts.lv/
Pastende Vikikrātuvē

Pastende ir ciems Talsu novada Ģibuļu pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Stendes upes krastā 5 km no novada centra Talsiem un 117 km no Rigas. Pastendē atrodas pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams, veikals. Pagasta centrs no 1980. gada.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastendes muiža 19. gs. vidū (Štafenhāgens).

Rakstītos avotos Pastendes nosaukums (Postenden) pirmo reizi minēts 1288. gadā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Pastendes muižas centru. 20. gadsimta 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. 2. Pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim nacistiskās Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja vidēji ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola. Līdz 1945. gadam Pastende bija atsevišķa Pastendes pagasta lielākā apdzīvotā vieta.

Cīruļu kapsētā (6,5 km no Pastendes centra) atrodas lielā latviešu tautas pasaku un teiku krājēja Anša Lerha-Puškaiša (1859-1903) vecāku un dzimtas piederīgo kapu vieta.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1970206—    
1979468+127.2%
GadsIedz.±%
1989815+74.1%
2000806−1.1%
GadsIedz.±%
2011690−14.4%
2021656−4.9%

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūras nams atklāts 1979. gada 28. decembrī kā kolhoza «Draudzība» kultūras nams (pirmā direktore Inese Vecmane). Tajā darbojas 7 (visu paaudžu) deju kolektīvi. Regulāri notiek ekspozīciju maiņa izstāžu zālē, kā arī tikšanās ar māksliniekiem.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]