Ištvāns III

Vikipēdijas lapa
Ištvāns III
III. István
Ungārijas karalis
1162. gads — 1172. gads
Priekštecis Gēza II
Pēctecis Bēla III
Dzimis 1147. gads
Miris 1172. gada 4. martā (24—25 gadu vecumā)
Estergoma, Ungārijas karaliste (Komāromas-Estergomas meģe, Karogs: Ungārija Ungārija)
Apglabāts Estergomas katedrāle, Estergoma, Komāromas-Estergomas meģe, Karogs: Ungārija Ungārija
Dzīvesbiedre Austrijas Agnese
Bērni
  • Bēla
  • dēls
Dinastija Ārpādu dinastija
Tēvs Gēza II
Māte Kijevas Eifrosīne
Reliģija katolisms

Ištvāns III (ungāru: III. István, latīņu: Stephanus III; dzimis 1147. gadā, miris 1172. gada 4. martā) bija Ungārijas karalis no 1162. gada līdz savai nāvei 1172. gadā.

Tika kronēts 1162. gada jūnijā, neilgi pēc tēva, karaļa Gēzas II nāves. Tomēr, ar Bizantijas atbalstu, pretenzijas uz troni izvirzīja arī tēvabrāļi Lāslo II un Ištvāns IV. Sešas nedēļas pēc Ištvāna kronēšanas valstī iebruka Bizantijas imperatora Manuila I Komnēna karaspēks, par karali kļuva Lāslo II. Ištvāns patvērās Austrijā, tomēr viņam izdevās ieņemt Presburgu (Bratislavu). Pēc tam, kad 1163. gada 14. janvārī Lāslo II mira, par karali kļuva Lāslo brālis Ištvāns IV, tomēr viņa vara bija nepopulāra, un Ištvānam III izdevās padzīt Ištvānu IV no valsts.

Lai salabtu ar Bizantiju, Ištvāns III nosūtīja uz dzīvi Bizantijas galmā savu dēlu Bēlu III un atļāva bizantiešiem ieņemt Horvātiju, Dalmāciju un Sirmiju. Starp 1164. un 1167. gadu Ištvāns III neveiksmīgi karoja ar Bizantiju par šo teritoriju atgūšanu. Valdīšanas laikā Ištvāns III izdeva "Sēkešfehērvāras likumus", kas nostiprināja pilsētu tiesības karalistē, kā arī 1169. gadā noslēdza konkordātu ar Svēto Krēslu. Mira bez dzīviem mantiniekiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]