Manuils I Komnēns

Manuils I Komnēns

Manuils I Komnēns, Manuels I Komnenus, Manuels Lielais (grieķu: Μανουήλ Α' Κομνηνός, Manouēl I Komnēnos; dzimis 1118. gada 28. novembrī, miris 1180. gada 24. septembrī) bija Bizantijas imperators (1142-1180), kurš valdīja saspīlētā Bizantijas un Vidusjūras vēstures laikā. Manuils vēlējās atjaunot Bizantijas varenību, padarot to par Vidusjūras superlielvalsti, tāpēc piekopa enerģisku un ambiciozu ārpolitiku. Viņš noslēdza savienību ar pāvestu un Rietumeiropas karalistēm, iebruka Apenīnu pussalā, veiksmīgi kontrolēja Otrā krusta kara gaitu un nodibināja Bizantijas protektorātu pār jaunizveidotajām krustnešu karaļvalstīm Tuvajos Austrumos. Lai dotu pretsparu musulmaņu mēģinājumiem atgūt Svēto zemi, Manuils apvienoja spēkus ar krustnešiem un iebruka Fatimīdu Eģiptē. Manuils pārveidoja Balkānu un austrumu Vidusjūras politiskās kartes, pakļaujot Bizantijas hegemonijai gan Ungārijas Karalisti, gan karaļvalstis Tuvajos austrumos, kā arī turpināja agresīvi uzbrukt kaimiņiem gan rietumu, gan austrumu virzienos. Taču viņa panākumi austrumos tika nopietni apdraudēti pēc sakāves karā ar seldžuku turkiem.

Biogrāfija

Manuils Komnēns ir imperatora Joanna II Komnēna un Ungārijas karaļa Ladislava I meitas ceturtais dēls. Pēc tēva nāves Manuilam nācās ātri nostiprināt savas tiesības uz troni, ko viņš panāca, arestējot savu brāli Īzaku, kuru viņš atbrīvoja tikai pēc tam, kad bija kronēts par jauno imperatoru.

Manuils nāca pie varas laikā, kad Bizantijas ziedu laiki jau sen bija pagājuši, un pie tās robežām pulcējās jauni ienaidnieki. Sicīlijā valdošie normaņi ieņēma pēdējos Bizantijas īpašumus Itālijā. Seldžuku turki turpināja paplašināt savu kontroli pār Mazāziju, un Svētajā zemē parādījās jauns spēks - krustnešu karalistes.

1147. gadā Manuils ļāva divām krustnešu armijām Vācijas Konrāda III un Francijas Luī VII vadībā šķērsot savu teritoriju pa ceļam uz Svēto zemi. Daudzi impērijas iedzīvotāji baidījās no krustnešiem, jo savā ceļā tie nekautrējās laupīt un slepkavot. Drošības pēc Manuils koncentrēja papildu spēkus Konstantinopolē, lai nepieļautu nekādus krustnešu izlēcienus. Šī neuzticība krustnešiem drīz vien izrādījās pamatota.

Kirenijas cietoksnis Kiprā

1156. gadā Antiohijas princis Raimonds iebruka Bizantijas provincē Kiprā. Krustnešu armija izlaupīja salu un tik mežonīgi un cietsirdīgi izturējās pret salas iedzīvotājiem, ka daudzi sāka domāt, ka krustneši un nevis Seldžuku turki ir impērijas īstie ienaidnieki.

Manuels nekavējoties sapulcināja armiju un devās uz Antiohiju. Pa ceļam viņš sastapās ar Vidusjūras krastā esošās Armēnijas Karalistes karaļa karaspēku, kurš arī bija piedalījies Kipras izlaupīšanā, un pilnībā to sakāva. Uzzinot par Bizantijas armijas tuvošanos, Antiohijas Raimonds saprata, ka nespēs tai pretoties un viņa vienīgā cerība ir pilnīga pakļaušanās Manuelam. Viņš ieradās Bizantijas galmā, ģērbies maisā un ap kaklu apsējis virvi, lai lūgtu piedošanu. No sākuma Manuels viņu demonstratīvi ignorēja un piekrita apžēlot tikai ar nosacījumu, ka Antiohija pilnībā pakļaujas Bizantijai. Lai demonstrētu savu varu, Manuils svinīgi uz zirga iejāja Antiohijā, kamēr Antiohijas princis un Jeruzalemes karalis bija spiesti viņam sekot kājām.

Bizantijas impērija Manuila Komnēna valdīšanas laikā

Pa ceļam atpakaļ uz Konstatinopoli Manuila armija sastapās ar Seldžuku turkiem, kurus tā sakāva, un nākamajā gadā Manuils turkus padzina no Izaurijas provinces.

Manuils vēlējās kontrolēt krustnešu valstis ne tikai politiski, bet arī izmantot viņu spēku, lai atjaunotu Bizantijas varu Vidusjūras austrumos un Ēģiptē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manuils I Komnēns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)