Ištvāns III
| Ištvāns III III. István | |
|---|---|
 | |
| Ungārijas karalis | |
| 1162. gads — 1172. gads | |
| Priekštecis | Gēza II |
| Pēctecis | Bēla III |
| Dzimis | 1147. gads |
| Miris |
1172. gada 4. martā (24—25 gadu vecumā) Estergoma, Ungārijas karaliste (Komāromas-Estergomas meģe,  Ungārija) |
| Apglabāts |
Estergomas katedrāle, Estergoma, Komāromas-Estergomas meģe, Ungārija |
| Dzīvesbiedre | Austrijas Agnese |
| Bērni |
|
| Dinastija | Ārpādu dinastija |
| Tēvs | Gēza II |
| Māte | Kijevas Eifrosīne |
| Reliģija | katolisms |
Ištvāns III (ungāru: III. István, latīņu: Stephanus III; dzimis 1147. gadā, miris 1172. gada 4. martā) bija Ungārijas karalis no 1162. gada līdz savai nāvei 1172. gadā.
Tika kronēts 1162. gada jūnijā, neilgi pēc tēva, karaļa Gēzas II nāves. Tomēr, ar Bizantijas atbalstu, pretenzijas uz troni izvirzīja arī tēvabrāļi Lāslo II un Ištvāns IV. Sešas nedēļas pēc Ištvāna kronēšanas valstī iebruka Bizantijas imperatora Manuila I Komnēna karaspēks, par karali kļuva Lāslo II. Ištvāns patvērās Austrijā, tomēr viņam izdevās ieņemt Presburgu (Bratislavu). Pēc tam, kad 1163. gada 14. janvārī Lāslo II mira, par karali kļuva Lāslo brālis Ištvāns IV, tomēr viņa vara bija nepopulāra, un Ištvānam III izdevās padzīt Ištvānu IV no valsts.
Lai salabtu ar Bizantiju, Ištvāns III nosūtīja uz dzīvi Bizantijas galmā savu dēlu Bēlu III un atļāva bizantiešiem ieņemt Horvātiju, Dalmāciju un Sirmiju. Starp 1164. un 1167. gadu Ištvāns III neveiksmīgi karoja ar Bizantiju par šo teritoriju atgūšanu. Valdīšanas laikā Ištvāns III izdeva "Sēkešfehērvāras likumus", kas nostiprināja pilsētu tiesības karalistē, kā arī 1169. gadā noslēdza konkordātu ar Svēto Krēslu. Mira bez dzīviem mantiniekiem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ištvāns III.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|