Ibn Haldūns

Ibn Haldūns; ابن خلدون
Ibn Haldūna krūšutēls
Personīgā informācija
Dzimis	1332. gada 27. maijā ; Tunisa, Hafsīdu valsts (tagad Tunisija)
Miris	1406. gada 19. martā (73 gadi); Kaira, Mamluku valsts (tagad Ēģipte)
Tautība	arābs
Zinātniskā darbība
Zinātne	sociālās zinātnes, socioloģija, vēsture, historiogrāfija, vēstures filozofija, demogrāfija, diplomātija, ekonomika
Sasniegumi, atklājumi	demogrāfijas celmlauzis, historiogrāfija, kultūras vēsture, vēstures filozofija, socioloģija

Valī ed Dīns Abd er Rahmāns ibn Muhammads ibn Haldūns el Hadrāmī (arābu: ولي الدين عبد الرحمن ابن محمد ابن خلدون الحضرمي, Walī ad-Dīn ʿAbd ar-Raḥmān ibn Muḥammad Ibn Ḫaldūn al-Ḥaḍramī, dzimis 1332. gada 27. maijā, miris 1406. gada 19. martā) bija viens no ievērojamākajiem arābu vēsturniekiem. Viņš ir viens no pirmajiem vēstures teorētiķiem, kā arī Ibn Haldūns tiek uzskatīts par mūsdienu socioloģijas “tēvu”. Starp nozīmīgākajiem Ibn Haldūna darbiem ir “Mukaddima” (مقدّمة ابن خلدون, Muqaddimah) un “Pamācošo piemēru grāmata” (Kitāb al-ʻIbar). “Mukaddima” ir tāds kā tā laikmeta sociālās ekonomikas un politiskās vēstures enciklopēdija.

No 1352. līdz 1375. gadam Ibn Haldūns ieņēma dažādus valsts amatus Ziemeļāfrikas pilsētā Tunisā. Viņa senči arī bija ieņēmuši dažādus valsts amatus gan Tunisā, gan Pireneju pussalā (Andalusā), kad tur valdīja mauri. 1382. gadā viņš devās uz Kairu, kur pavadīja lielāko daļu no atlikušās dzīves. Kairā viņš kļuva par skolotāju, tiesnesi un musulmaņu likumu izskaidrotāju. 1400. gadā viņš vairākus mēnešus pavadīja arī Timura galmā.