Ibn Haldūns

Ibn Haldūns ابن خلدون Ibn Haldūna krūšutēls Personīgā informācija Dzimis 1332. gada 27. maijā Tunisa, Hafsīdu valsts (tagad Tunisija) Miris 1406. gada 19. martā (73 gadi) Kaira, Mamluku valsts (tagad Ēģipte) Tautība arābs

Zinātniskā darbība Zinātne sociālās zinātnes, socioloģija, vēsture, historiogrāfija, vēstures filozofija, demogrāfija, diplomātija, ekonomika Sasniegumi, atklājumi demogrāfijas celmlauzis, historiogrāfija, kultūras vēsture, vēstures filozofija, socioloģija

Valī ed Dīns Abd er Rahmāns ibn Muhammads ibn Haldūns el Hadrāmī (arābu: ولي الدين عبد الرحمن ابن محمد ابن خلدون الحضرمي, Walī ad-Dīn ʿAbd ar-Raḥmān ibn Muḥammad Ibn Ḫaldūn al-Ḥaḍramī, dzimis 1332. gada 27. maijā, miris 1406. gada 19. martā) bija arābu vēsturnieks, sociologs, ekonomists un filozofs. Viņš ir viens no ievērojamākajiem arābu vēsturniekiem. Ibn Haldūns ir viens no pirmajiem vēstures teorētiķiem, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu socioloģijas “tēvu”. Starp nozīmīgākajiem Ibn Haldūna darbiem ir “Mukaddima” (مقدّمة ابن خلدون, Muqaddimah) un “Pamācošo piemēru grāmata” (Kitāb al-ʻIbar). “Mukaddima” bija tāda kā tā laikmeta sociālās ekonomikas un politiskās vēstures enciklopēdija.

No 1352. līdz 1375. gadam Ibn Haldūns ieņēma dažādus valsts amatus Ziemeļāfrikas pilsētā Fēsā. Viņa senči arī bija dažādos valsts amatos gan Tunisā, gan Pireneju pussalā (Andalusā), kad tur valdīja mauri. 1382. gadā viņš devās uz Kairu, kur pavadīja lielāko daļu no atlikušās dzīves. Kairā viņš kļuva par skolotāju, tiesnesi un musulmaņu likumu izskaidrotāju. 1400. gadā viņš vairākus mēnešus pavadīja arī Timura galmā.

Biogrāfija

Ibn Haldūna pilnais vārds ir Valī ed Dīns Abd er Rahmāns ibn Muhammads ibn Haldūns el Hadrāmī. Viņš ir dzimis 1332. gada 27. maijā Tunisā, kas tajā laikā bija Hafsīdu valsts pakļautībā. Viņa senči strādāja dažādos valsts amatos gan Tunisā, gan Pireneju pussalā (Andalusā), kad tur valdīja mauri. Līdz ar to Ibn Haldūns ieguva labu izglītību un zināšanas.

Ibn Haldūns karjeru Tunisā sāka kā tiesnesis un publiskais darbinieks. Viņš pienākumos ietilpa dažādi administratīvi un politiski darbi. Pēc politiskām pārmaiņām Ibn Haldūns no Tunisas devās uz Fēsu. No 1352. līdz 1375. gadam Ibn Haldūns ieņēma dažādus valsts amatus šajā Ziemeļāfrikas pilsētā. 1382. gadā viņš devās uz Kairu, kur pavadīja lielāko daļu no atlikušās dzīves. Kairā viņš kļuva par skolotāju, tiesnesi un musulmaņu likumu izskaidrotāju. 1400. gadā viņš vairākus mēnešus pavadīja arī Timura galmā.

Ibn Haldūns nomira 1406. gada 19. martā, 73 gadu vecumā, Kairā, kas bija Mamluku valsts pakļautībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ibn Haldūns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «The Muqaddimah (اﻟﻤﻗﺩﻤﻪ, “Mukaddimas” teksts)» (angļu). Islamic Philosophy Online.