Pāriet uz saturu

Iebrukums Islandē (1940)

Vikipēdijas lapa
Iebrukums Islandē (1940)
Daļa no Otrā pasaules kara un Atlantijas kaujas

Islandes okupācija, 1941. gada jūlijs: Skats no ASV Jūras spēku kaujas kuģa klāja: USS New York, ASV Atlantijas flotes kuģi. Kuģi izbrauc no Reikjavikas ostas, Islandē, ASV sākotnējās okupācijas laikā 1944. gada jūlija sākumā.
Datums1940. gada 10. maijs – 1941. gada 16. jūnijs (Apvienotā Karaliste un Kanāda)
1941. gada 16. jūnijs – 1945 (ASV)
Vieta
Iznākums
  • Britu, pēc tam amerikāņu okupācija kara laikā
  • Islandes sadarbība ar sabiedroto kara centieniem
Karotāji
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Islande Islandes Karaliste (līdz 1944)
Karogs: Islande Islande (no 1944)
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džordžs Lemijs
Valsts karogs: Kanāda Laionels Frenks Peidžs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Marstons
Valsts karogs: Islande Hermanis Jonasons
Valsts karogs: Islande Einars Arnalds
Spēks
22 000 Britu armija
2659 Kanādas armija
3908 ASV Jūras kājnieku korpuss
25 ASV Jūras kara flotes kuģi
40 000 ASV armija

Iebrukums Islandē (angļu: Invasion of Iceland) bija stratēģiska Lielbritānijas bruņoto spēku operācija 1940. gadā Otrā pasaules kara laikā. Operācijas mērķis bija novērst iespējamo vācu karaspēka izsēdināšanu Islandē, kā arī neļaut vācu zemūdeņu apkalpēm izmantot salas teritoriju.

Sākotnējie britu mērķi bija iznīcināt visas iespējamās gaisa desanta vietas (zilie punkti) un ieņemt visas svarīgākās ostas (sarkanie punkti)

Iebrukuma aktīvā fāze sākās 1940. gada 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā Reikjavikā. Nesastopot pretestību, viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja visus valstī esošos Vācijas pilsoņus. Pēc tam, sagrābuši vietējos transportlīdzekļus, viņi ātri ieņēma citas valsts apdzīvotās vietas.

Turpmākajās dienās Reikjavikā tika izvietota pretgaisa aizsardzības sistēma un britu militārā vienība tika nosūtīta uz vēl neieņemto Akureiri pilsētu.

Jau 10. maija vakarā Islandes valdība pauda kategorisku protestu pret neitrālas valsts okupāciju un pieprasīja no britiem kompensāciju. Lielbritānija atbildē apsolīja ne tikai kompensāciju, bet arī dažādu Islandei labvēlīgu līgumu noslēgšanu, neiejaukšanos valsts iekšējās lietās un pilnīgu visu karaspēka vienību izvešanu pēc kara beigām. Pēc tam Islande de facto sāka sadarboties ar sabiedrotajiem, lai gan formāli tā ilgu laiku palika neitrāla valsts.

Sākotnēji Apvienotās Karalistes spēku sastāvā bija 815 jūras kājnieki un pievienota izlūku vienība. Lai gan viņiem izdevās veiksmīgi izpildīt savu uzdevumu, ar šiem spēkiem bija acīmredzami nepietiekami, lai efektīvi kontrolētu visu salu. Tāpēc jau 17. maijā salā izsēdināja vēl 4000 britu karavīru; vēlāk šis kontingents tika palielināts līdz 25 000 karavīru. Tikmēr uz salas tika izveidota Lielbritānijas Karaliskā jūras kara flotes bāze, lai piestātos, remontētu un uzpildītu ar degvielu kuģus, kas darbojās Ziemeļatlantijā. Gadu vēlāk britu okupācijas spēkus nomainīja ASV spēki ar 60 000 vīru, lai gan ASV tobrīd vēl nebija iesaistījušās Otrajā pasaules karā. ASV karavīru skaits pārsniedza visu Islandes pieaugušo vīriešu kārtas iedzīvotāju skaitu; kopējais Islandes iedzīvotāju skaits tajā laikā bija 120 000 cilvēku. ASV jau bija paspējušas veikt vairākas līdzīgas akcijas – tā paša gada aprīlī "ASV aizsardzībā" tika pārņemta Grenlande.

Pēc kara

[labot | labot pirmkodu]

Aukstā kara laikā ASV karaspēks valstī uzturējās līdz pat 2006. gadam. Pēc tam, kad britu karaspēku nomainīja amerikāņi, salu turpināja apmeklēt un apkalpot britu kuģi.

Lai gan britu operācijas mērķis bija novērst jebkādu iespēju, ka Vācija varētu pārņemt Islandi, patiesībā Vācijai tobrīd šādu plānu nebija. Tomēr pēc britu iebrukuma vācieši izstrādāja savu plānu iebrukumam Islandē — operāciju "Ikars" (vācu: Unternehmen Ikarus). Taču šī operācija tā arī netika īstenota, jo Lielbritānija dominēja jūrā un Vācijai nebija vajadzīgo līdzekļu, lai to īstenotu.

Britu-amerikāņu sabiedroto okupācijas laikā salā tika izveidota spēcīga infrastruktūra, lai atbalstītu militāros objektus un attīstītu ceļu un transporta tīklu militārām vajadzībām. To būvniecībai un uzturēšanai bija nepieciešams nodarbināt lielu skaitu vietējo iedzīvotāju strādnieku, kuri sāka saņemt lielas algas ASV dolāros pēc Eiropas valstu standartiem.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]