Igauņu Studentu biedrība
Igauņu Studentu biedrība (igauņu: Eesti Üliõpilaste Selts; parasti lietotais saīsinājums: EÜS) ir lielākā un vecākā akadēmisko studentu biedrība Igaunijā un ir līdzīga baltvācu studentu organizācijām, kas pazīstamas kā korporācijas. Tā tika dibināta 1870. gadā Tartu. EÜS ir vairāk nekā 900 biedru Igaunijā un ārzemēs.
Katrai akadēmiskai organizācijai ir savas krāsas, kuras ataino vapenī (ģerbonī), karogā un citur. 1881. gadā EÜS kā savu izvēlējās zilas, melnas un baltas krāsas salikumu. Pirmais karogs tika izgatavots 1884. gadā, un šis trikolors vēlāk (1918. gadā) tika pieņemts par Igaunijas valsts karogu. Sākotnēji izgatavotais EÜS karogs joprojām pastāv.
Pēc igauņu nacionālās atmodas daudziem jaunajiem igauņu intelektuāļiem bija saikne ar EÜS un organizācijai bija ietekme arī ārpus tās robežām. Tam bija liela nozīme Igaunijas Nacionālā muzeja dibināšanā 1909. gadā, un muzejam tika dāvināta EÜS bibliotēka. Vēlāk muzejs tika sadalīts divās daļās un tā arhīva bibliotēka veidoja Igaunijas literārā muzeja pamatu.
EÜS ēka Tartu tika uzskatīta par vienu no pirmajiem Igaunijas nacionālās arhitektūras piemēriem. Ēkā 1920. gadā tika parakstīts Tartu līgums starp Somiju un Padomju Krieviju.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]EÜS 1870. gada 7. aprīlī (pēc vecā kalendāra 26. martā) nodibināja pieci bakalaura studenti un trīs igauņu intelektuāļi: Andreass Kurikofs, Heinrihs Rosentāls, Gustavs Treffners, Hugo Trefners, Martins Vuhners, Jākobs Hurts, Vilhelms Eisenšmits un Johans Voldemārs Jansens. Viņi sapulcējās, lai pirmajā "Kalevipoega vakarā" lasītu Igaunijas nacionālo eposu "Kalevipoegs" un nolēma turpināt tikšanos tādā pašā formā. Šis lēmums noveda pie EÜS dibināšanas, kas kļuva par pirmo igauņu etnisko studentu brālību.
1880. — 1890. desmitgade
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1882. gadā biedrība mēģināja nodibināties kā korporācija Vironia, ievērojot baltvācu studentu korporāciju modeli, taču pārējās korporācijas to nepieļāva. Nosaukumu "Eesti Üliõpilaste Selts" — Igauņu studentu biedrība sāka lietot 1883. gadā, kad organizācija tika reģistrēta Tartu Universitātē kā akadēmiska kultūras biedrība; šī bija pirmā biedrības juridiskā reģistrācija. 1889. gadā biedrība sāka izdot žurnālus (albumid), kas sastāvēja no zinātniskiem rakstiem, esejām un belletristiskiem tekstiem.
1890. gadā brālība mēģināja nodibināties kā korporācija Fraternitas Viliensis un šoreiz pārējās korporācijas to akceptēja. Tās izveidošanu tomēr apturēja Krievijas Impērijas ierēdnis Nikolajs Lavrovskis, Rīgas izglītības apgabala vadītājs, un tas bija pēdējais galvenais mēģinājums nodibināt EÜS kā korporāciju; vēlākie mēģinājumi beidzās ar biedru atšķelšanos no tās un korporāciju Fraternitas Estica (1907) un Sakala (1909) dibināšanos pēc baltvācu korporāciju parauga.
20. gadsimta sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1902. gadā tika pabeigta jaunā EÜS ēka, kuru projektēja Georgs Hellats, viens no pirmajiem profesionālajiem igauņu arhitektiem, kurš ēkas projektēšanās iedvesmojās no art deco un nacionālā romantisma stiliem. Ēkas iesvētīšanas ceremonija notika 1902. gada 10.—11. septembrī.
Organizācija un tās tradīcijas tika veidotas pēc baltvācu korporāciju parauga, taču 20. gadsimta sākums bija pārmaiņu laiks, un dažas tradīcijas, piemēram, obligātās paukošanas nodarbības, kas raksturīgas korporācijām, tika atmestas 1904. gada septembrī. EÜS arī padarīja dalību korporācijā par brīvprātīgu, ievērojot Baltijas vācu korporāciju vispārējo rīcības kodeksu.
Neatkarības kara laikā (1918—1920)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1918. gada 24. novembrī EUS nolēma pievienoties Igaunijas militārajiem spēkiem, lai cīnītos Igaunijas Neatkarības karā. Trīspadsmit biedri gāja bojā un 63 studentiem un absolventiem tika piešķirts Brīvības krusts.
Pirmās brīvvalsts laikā (1920—1940)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1925. gadā iznāca Johana Kopa grāmata Eesti Üliõpilaste Seltsi ajalugu I. 1870—1905 (Igaunijas Studentu biedrības vēsture I. 1870—1905). Organizācijas ēka tika paplašināta 1930. gadā pēc arhitekta Artūra Kirsipu projekta.
Simbolika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karogs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1881. gadā EÜS izvēlējās zilas, melnas un baltas krāsas salikumu. Pirmais zili melnbaltais karogs tika izgatavots 1884. gada pavasarī. Tā kā šo karogu Tartu neatļāva publiski lietot, karogs tika iesvētīts 1884. gada 4. jūnijā Otepē.
Valsts nozīmi karogs ieguva 20. gadsimta sākumā: Igaunijas Republikas pagaidu valdība 1918. gada 21. novembrī pasludināja zili melni balto trikoloru par oficiālo Igaunijas valsts karogu. Šis lēmums, kaut arī oficiāli nav ierakstīts laikrakstā "Riigi Teataja" ("Valsts Vēstnesis"), bija pirmā reize, kad trīskrāsu karogs tika saistīts ar igauņu tautu.
Karoga oriģināls joprojām atrodas EÜS rīcībā un tiek glabāts Igaunijas Nacionālajā muzejā. Karogs tika publiski izlikts Otepē baznīcā karoga iesvētību 120. gadadienā 2004. gada jūnijā un Igaunijas Republikas 90. gadadienā Pērnavas Sv. Elizabetes baznīcā 2008. gada februārī.
Vapenis (ģerbonis)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašreizējais vapenis tika izstrādāts 1890. gadā, kad brālība mēģināja nodibināties kā korporācija Fraternitas Viliensis. Tas sastāv no trim karogiem katrā pusē, bruņinieka ķiveres, vairoga un ozolkoka vainaga.
Vairoga augšējā kreisajā laukā ir balta atvērta grāmata. Grāmatas nosaukums ir Carpe diem, kas nozīmē "Tver dienu", kas ir brālības pamatprincips. Devīze tomēr ir Fortiter in re, suaviter in modo, kas nozīmē "maigs pēc dabas, apņēmīgs izpildījumā". Tas ir rakstīts kā saīsinājumi "F.I.R" kreisajā pusē un "S.I.M." vainaga labajā pusē.
Vēsturiskās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]EUS ir partnerattiecību līgumi ar četrām ārvalstu studentu organizācijām. 1928. gadā Igaunijas Studentu biedrība noslēdza līgumu ar Helsinku Universitātes Somijas "Nācijām" Etelä-Pohjalainen Osakunta un Pohjois-Pohjalainen Osakunta, pirmo reizi līgumu noslēdzot starp Igaunijas un Somijas studentu organizācijām.
1937. gadā sekoja līgums ar Latvijas Universitātes studentu biedrību Austrums. 1991. gadā tika noslēgts jauns līgums ar Helsinku Universitātes somu-zviedru "Nācijas" Vasas ļaudīm. EÜS un tās Somijas partnerorganizācijas organizē arī studentu apmaiņas braucienus.
EUS arī ir noslēgusi sadraudzības jeb karteļa līgumu ar latviešu studentu korporāciju Fraternitas Lataviensis 2021. gada aprīlī, lai ciešāk savītu draudzības saites un organizētu studentu apmaiņu.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Organizāciju veido divas juridiskas struktūras:
EÜS, kas dibināta 1870. gadā un reģistrēta Tartu Universitātē 1988. gada 30. decembrī un Tartu pašvaldībā;
EÜS absolventu (alumni) asociācija, kas dibināta 1884. gadā un reģistrēta saskaņā ar Igaunijas Republikas bezpeļņas asociāciju likumu 1995. gada 8. martā (reģ. Nr. 80055073).
Kopas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1936. gadam visi EÜS biedri bez izņēmuma bija Tartu Universitātes studenti. Kopš 1936. gada tika pieņemti arī Tallinas Tehnoloģiskās universitātes studenti. Tas noveda pie Tallinas kopas nodibināšanas studentiem, t.i., aktīviem biedriem. Absolventu biedrība Tallinā tika nodibināta 1921. gadā. Kopš 1945. gada ārzemju biedri izveidoja dažādas EUS kopas un sāka savu darbību Zviedrijā, Vācijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Argentīnā.
Pašlaik aktīvās kopas ir:
- Tallinas kopa
- Pērnavas kopa
- Baltimoras un Vašingtonas kopa
- Kalifornijas kopa
- Gēteborgas kopa
- Stokholmas kopa
- Toronto kopa
- Briseles kopa
EÜS ārzemju kopas pieņem studentus no dažādām universitātēm un augstskolām.
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Igauņu Studentu biedrība" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |