Fraternitas Lataviensis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fraternitas Lataviensis
Vapenis.JPG
Pamatinformācija
Dibināšana 1926. gada 16. septembrī
Rīga
Krāsas melns-balts-zelts
Devīze PRO PATRIA, IUSTITIA, HONORE
Konventa dzīvoklis Aldaru 7, Rīga, Latvija
Mājaslapa www.lataviensis.lv

Fraternitas Lataviensis (no latīņu valodas — 'Latāvu brālība') ir 1926. gada 16. septembrī Rīgā dibināta studentu korporācija. Tās devīze, kas atspoguļo biedru pamatprincipus, ir „PRO PATRIA, IUSTITIA, HONORE” un krāsas melns-balts-zelts. Studentu korporācijas galvenie mērķi, pulcēt Latvijas augstskolu latviešu izcelsmes studentus, tos audzinot godprātībā un patriotiskā garā, joprojām ir aktuāli.

Simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis devīze ir „PRO PATRIA, IUSTITIA, HONORE” (no latīņu valodas „Par tēvzemi, taisnību, godu”).

Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fraternitas Lataviensis krāsas ir melnsbaltszelts. Sākotnējās dibinātāju izraudzītās krāsas bija melnszilszelts, taču pēc vecāko korporāciju iebildumiem (Fraternitas Academica) krāsas tika nomainītas uz pašreizējām. Krāsu nozīme sasaucas ar korporācijas devīzi:
melns — tēvzeme;
balts — taisnība;
zelts — gods.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1925. gadā 10 Viļa Olava komercskolas absolventi, lai nezaudētu savstarpējos sakarus un draudzību, kas notiktu tālākajās dzīves un mācību gaitās, nolemj dibināt jaunu studentu korporāciju. Olaviešiem drīz pievienojās 6 atturībnieki Anša Bergmaņa vadībā un juristu grupa ar Ādolfu Krauli priekšgalā.
Tā kā dibinātāju vidū bija stingri atturības principa piekritēji, tad atturības principi tiek noteikti kā stingri ievērojami un katram korporācijas biedram ir iespēja izvēlēties lietot vai nelietot alkoholiskos dzērienus, ko ciena pārējie biedri. Kā korporācijas pastāvēšanas garanti tika izraudzīts Lettonias konvents, tādējādi sadzīvē pieņemot Tērbatas korporāciju tradīcijas. Sākotnēji kā korporācijas nosaukums izvēlēts „Latavia”, kas izraudzīts par godu senāk Krustpils apkārtnē bijušajam latāvu apdzīvotajam apgabalam, taču pēc korporāciju Latvia un Talavija iebildumiem nosaukums nomainīts uz Fraternitas Lataviensis. Korporācija oficiāli dibināta 1926. gada 16. septembrī, dienu pēc mācību gada sākuma.

Pazīstami biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jāzeps Vītols — komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors.
  • Ādolfs Šilde — jurists un vēsturnieks.
  • Jānis Annuss — latviešu gleznotājs un fotogrāfs, viens no trimdas latviešu māksliniekiem.
  • Leonīds Breikšs — dzejnieks.
  • Pēteris Vabulis — leģionārs, kurš protestējot pret Zviedrijas valdības lēmumu izdot leģionārus PSRS, izdarīja pašnāvību.
  • Andrejs Dītrihs Lēbers (Loeber) — jurists, politologs. Bijis Ķīles universitātes tiesību zinātņu profesors, sociālistisko valstu tiesību, politikas un sabiedrības pētniecības institūta direktors. Strādājis arī vairākās universitātēs ASV, kā arī Austrālijā. Bijis Ķīles universitātes Juridiskās fakultātes dekāns. Aktīvi piedalījies Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesos. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990), Latvijas Universitātes goda doktors juridiskajās zinātnēs (1991), Trīszvaigžņu ordeņa virsnieks (1995).
  • Egils Levits — jurists, politologs, bijis Latvijas Republikas Tieslietu ministrs Valda Birkava Ministru kabinetā, kopš 2004.gada Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis.
  • Jānis Vētra — medicīnas un izglītības darbinieks, Rīgas Stradiņa universitātes bijušais rektors
  • Ojārs Uldis Aleksis — ārsts.
  • Raimonds Jansons — Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO, bijušais Latvijas vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā.
  • Ernests Blese - latviešu valodnieks, Latvijas Universitātes filoloģijas profesors (1928-1944), Germersheimas universitātes profesors (1947-1964). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]