Igaunijas e-rezidentūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pirmais Igaunijas e-rezidents, britu žurnālists Edvards Lūkass

Igaunijas e-rezidentūra (igauņu: E-residentsus) ir statuss, ar kuru Igaunijas nerezidenti var iegūt drošu digitālo identitāti, ko izdevusi Igaunija, līdzīgu tai, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un Igaunijas pilsoņiem piedāvā viņu ID karte. Tas viņiem ļauj izmantot Igaunijas valsts iestāžu un privāto uzņēmumu pakalpojumus, kas saistīti ar ID kartes izmatošanu. E-rezidentūra Igaunijā tika izveidota 2014. gada 1. decembrī. Par pirmo Igaunijas e-rezidentu kļuva britu žurnālists Edvards Lūkass no The Economist; pirmais, kurš ieguva šos statusu standarta procesā, bija ASV pilsonis Hamids Tahsildosts.[1][2][3][4]

Līdz ar 2015. gada janvāra beigām e-rezidenti var izmantot ciparparakstus, šifrēt dokumentus, izmantot Igaunijas valsts portālu Eesti.ee, reģistrēt uzņēmumu Igaunijā, iesniegt ziņojumus Igaunijas Nodokļu un muitas dienestam un e-uzņēmumu reģistram, aizpildīt nodokļu deklarācijas internetā un izmantot Igaunijas tiešsaistes banku sistēmas. Tiek uzskatīts, ka e-rezidentūra visnoderīgākā ir uzņēmējiem, jo Igaunijā ir ierasta prakse pakalpojumus un dokumentus kārtot tiešsaistē, jauna uzņēmuma izveide internetā notiek ātri un tiem netiek piemērots ienākuma nodoklis.[4][5][6][7]

E-rezidentūra nedod pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja tiesības. Tā neļauj piedalīties vēlēšanās, iekļūt Igaunijā vai Eiropas Savienībā bez vīzas. Tiek uzsvērts, ka e-rezidentūra ir privilēģija, nevis tiesības, tāpēc Igaunijas iestādes izskatot pieteikumus patur tiesības atteikt šo statusu.[5][8]

E-rezidenti iegūst Igaunijas Policijas un robežapsardzes izdotu digitālo ID karti. Šobrīd (2015. gada maijā), lai saņemtu karti, ir jāierodas Igaunijas vēstniecībā vai konsulātā kādā no 34 valstīm, vai arī Policijas un robežapsardzes punktos Igaunijā. Pieteikšanās un dokumentu iesniegšana kartei ir iespējam elektroniski.[9] Tā kā digitālā ID karte netiek pieņemta kā ceļošanas dokuments, uz tās nav personas fotogrāfijas.[10][11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. President Ilves annab täna üle esimese e-residendi kaardi Archived 2015. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē. Estonian Development Foundation, 1 Dec 2014 (igauniski) (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  2. Eesti avab 2014. aasta lõpus oma e-teenused ülejäänud maailmale Majandus- ja kommunikatsiooniministeerium (igauniski) (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  3. Milliste hüvede osaliseks saab Eesti esimene e-resident Edward Lucas? Eesti Päevaleht, 29 Nov 2014 (igauniski) (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  4. 4,0 4,1 E-residency – up against great expectations Archived 2015. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē. E-Estonia.com, 13.01.2015 (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  5. 5,0 5,1 Hans Lõugas Taavi Kotka: e-residentsus on üksnes vahend, vaja on paremat majanduskeskkonda Eesti Päevaleht, 14 Oct 2014 (igauniski) (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  6. Rein Lang E-residentsus kui uus võimalus arendada ettevõtlust Archived 2015. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē. MTÜ Liberalismi Akadeemia, 28 Jan 2015 (igauniski) (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  7. Which services can I use as an e-Resident? Archived 2016. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē. E-Estonia.com (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  8. Isikut tõendavad dokumendid ja nende taotlemine Eesti.ee (igauniski) (Atjaunināts 2015. gada 6. februārī)
  9. «What is e-Residency?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 15. maijā.
  10. How do I apply? Archived 2015. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē. E-Estonia.com (Accessed on February 6, 2015)
  11. Heikki Aasaru Taavi Kotka: e-residentsus on hüve, mitte õigus ERR, 26.11.2014 (in Estonian) (Accessed on February 6, 2015)