Imants Auziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Auziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Imants Auziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1937. gada 13. novembrī
Valsts karogs: Latvija Zalves pagasts, Latvija
Miris 2013. gada 21. augustā (75 gadi)
Valsts karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Irina Cigaļska
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, literatūrkritiķis
Apbalvojumi LPSR Valsts prēmija (1977)
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1980)
IV šķirasTriju Zvaigžņu ordenis (2001)

Imants Auziņš (1937. gada 13. novembris2013. gada 21. augusts) bija latviešu dzejnieks, literatūrkritiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imants Auziņš dzimis zemnieku ģimenē Zalves pagasta "Auziņos". Mācījies Zalves pamatskolā un Neretas vidusskolā. Latvijas Valsts Universitātē studējis latviešu valodu un literatūru. Strādājis žurnālos un laikrakstos: "Literatūra un Māksla", "Karogs", "Padomju Jaunatne", "Daugava (krievu val.), izdevniecībā "Liesma". Padomju laikos palīdzējis daudziem dzejniekiem uzsākt literāta karjeru.[1] 1989.—1992. gadā bija Rakstnieku Savienības valdes priekšsēdētājs. Piedalījies 8. Saeimas vēlēšanās no Sociāldemokrātu Savienības saraksta.[2]

Miris 2013. gada 21. augustā no smagas slimības.[3]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imants Auziņš bija prozaiķes un tulkotājas Irinas Cigaļskas vīrs; tulkotājas Irēnas Auziņas un dzejnieces Annas Auziņas tēvs.

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā publikācija — dzejolis "Jaunajā gadā ieejot" Neretas laikrakstā "Komunisma ceļš" 1956. gadā. Sākumposma Auziņa dzeja ir sabiedriski aktīva, poētiski dokumentē garīgo gaisotni, tiek izmantoti vēsturiskie motīvi un tautas likteņtēma. Tajā iezīmējas garīgā pretestība, kas raksturīga lielai daļai 60. gadu lirikas (it īpaši tā izpaužas krājumā "Skumjais optimisms"). Vēlāk lirika kļūst filosofiski apcerīga.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Es vaicāju sirdij. Rīga: LVI, 1961.
  • Zilie griesti. Rīga: LVI, 1963.
  • Balti skaidu jumti [poēma]. Rīga: Liesma, 1965.
  • Jaunu rītu lauki. Rīga: Liesma, 1966.
  • Skumjais optimisms. Rīga: Liesma, 1968.
  • Skaņa. Rīga: Liesma, 1970.
  • Nezūdošais. Rīga: Liesma, 1972.
  • Nomodā. Rīga: Liesma, 1975.
  • Taurējums. Rīga: Liesma, 1976.
  • Duna. Rīga: Liesma, 1977.
  • Tālā balss. Rīga: Liesma, 1981.
  • Alkas. Rīga: Liesma, 1983.
  • Atskārsme. Rīga: Liesma, 1986.
  • Vēju solījums. Rīga: Liesma, 1992.
  • Sēlijas elēģijas. Rīga: SolVita, 1994.
  • Dziļi. Rīga: Rota, 1995.
  • Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
  • Mazas balādes. Rīga: SolVita, 1999.
  • Putras laiki. Rīga: SolVita, 2002.
  • Jaunas mazas balādes. Rīga: SolVita, 2005.
  • Ars poetica Rīga: Poligrāfijas infocentrs, 2007.
  • Plaiksnījumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.
  • Maiņu mija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
  • Zem zibens zelta saivas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012.
  • Klusums nav mēmums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017.

Tēlojumi, apceres[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Mums uzticētā planētas daļa" (1966)
  • "Mājas pulcējas baros" (1974)
  • "Cilvēks izdzied savu mūžu : pārdomas par dzeju" (1975)
  • "Paliekošais un mainīgais : dzejas pasaulē" (1988)
  • Šķautnes: Latviešu dzeja 20. gadsimtā. Rīga: SolVita, 2001.
  • Piecdesmit gadi bez televizora: atmiņu ainas. 3 daļas. Rīga: SolVita, 2002—2006.
  • Mana mūža pasaule. Rīga: Mansards, 2015.

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Degupļava. Rīga: Liesma, 1979.
  • Šī zeme, tavs skūpsts un krāsns sarkanā mute. Rīga: Liesma, 1987.
  • Ritums. Deviņdesmito gadu dzeja. Rīga: SolVita, 1999.
  • Bijība. Dzeja ārpus krājumiem 1957-1987. Rīga: SolVita, 2003.

Grāmatas citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Имант Аузинь. Синие своды, пер. с латыш. Л. Ждановой, В. Андреева. Рига: Лиесма, 1967.
  • Имант Аузинь. Отзвук горна, перевод с латыш. П. Вегина, Р. Добровенского, А. Кушнера, Л. Романенко. Москва: Советский писатель, 1981.
  • Имант Аузинь. Стихи. Москва: Художественная литература, 1987.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Lūcija Ķuzāne: Ar sarkanbaltizaļajām Sēlijas krāsām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2007. gada 15. augustā.
  2. SDS kandidātu saraksts
  3. «Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Auziņš». Delfi. 2013. gada 21. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. Augustsss. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.